15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem jautājumiem būs vēlētāju līdzdalība. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Prognozes termiņš ir vēlēšanu diena, taču to izšķirs tikai vēlāk publicētais CVK galīgais rādītājs.Latvijā kārtējās 15. Saeimas vēlēšanas paredzētas

Autors: Mobilais ID redakcija. Publicēts 2026. gada 1. septembrī.

Prognoze īsumā

• Jautājums: vai kopējā aktivitāte pārsniegs 60,00%?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK galīgais rādītājs ir lielāks par 60,00%.
• NĒ: rezultāts ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais rādītājs: CVK galīgais kopsavilkums par balsošanu Latvijā un ārvalstīs.

60% slieksnis ir tikai 0,57 procentpunktus virs 2022. gada rezultāta

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu vietnē publicētā aktivitāte bija 59,43%. Līdz tieši 60,00% robežai pietrūka 0,57 procentpunktu, bet JĀ iznākumam 2026. gadā būs vajadzīgs vēl nedaudz lielāks kāpums.

Procentpunkti šeit ir svarīgāki par procentiem. Ja aktivitāte mainītos no 59,43% līdz 60,01%, pieaugums būtu 0,58 procentpunkti. Tieši šāds rezultāts jau pārsniegtu noteikto robežu. Savukārt 60,00%, lai gan noapaļoti izskatītos pēc sliekšņa sasniegšanas, nozīmētu NĒ.

Salīdzinājums ar 2022. gadu ir saprotams atskaites punkts, taču tas nav gatava prognoze. Līdz 2026. gada vēlēšanām var mainīties balsstiesīgo kopskaits, vēlētāju izvietojums Latvijā un ārvalstīs, kā arī sabiedrības interese par konkrētās kampaņas jautājumiem. Tādēļ vienāds nobalsojušo skaits abās vēlēšanās ne obligāti dotu vienādu aktivitātes procentu.

Vēlēšanu datums izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Tās 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem, bet 11. pants paredz vēlēšanas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šī sestdiena ir 3. oktobris.

Kā CVK aprēķina kopējo vēlētāju aktivitāti

Aktivitātes aprēķina pamatā ir vienkārša attiecība: nobalsojušo skaitu dala ar balsstiesīgo skaitu un rezultātu reizina ar 100. Izšķiroši ir tas, kādi skaitļi atrodas skaitītājā un saucējā CVK galīgajā vēlēšanu kopsavilkumā.

Kopējais Latvijas rādītājs nav atsevišķu iecirkņu aktivitātes procentu vienkāršs vidējais. Vispirms apkopo nobalsojušo un balsstiesīgo skaitu, bet pēc tam aprēķina procentu. Tādēļ neliels iecirknis ar ļoti augstu aktivitāti nevar ietekmēt kopējo rezultātu tikpat daudz kā liels iecirknis ar daudziem balsstiesīgajiem.

Latvijas un ārvalstu balsis veido vienu kopsavilkumu

Prognozes izšķiršanai jāskatās CVK kopējais rādītājs, kurā ir ietverti vēlēšanu dati no Latvijas un ārvalstīm. Atsevišķi publicētie reģionu, pašvaldību vai ārvalstu iecirkņu procenti palīdz saprast līdzdalības ģeogrāfiju, taču neviens no tiem viens pats neatrisina jautājumu par 60% robežu.

Ārvalstīs nodotās balsis jāvērtē tajā apjomā un uzskaites kārtībā, kādā tās CVK iekļauj galīgajā kopsavilkumā. Nav pareizi saskaitīt Latvijas un ārvalstu aktivitātes procentus vai aprēķināt abu rādītāju aritmētisko vidējo. Jāsalīdzina tieši CVK publicētais kopējais gala procents.

Arī vēlētāju aktivitāte un derīgo balsu sadalījums ir divi dažādi lielumi. Dalība vēlēšanās raksturo to, cik balsstiesīgo ir nobalsojuši. Savukārt partiju rezultātu aprēķinā tiek vērtētas vēlēšanu zīmes un to derīgums. Nederīga zīme var neietekmēt partiju mandātu sadalījumu, taču pats vēlētāja dalības fakts no aktivitātes nepazūd.

60% robežai nav juridiska kvoruma nozīmes

Šajā prognozē izmantotie 60% nav Satversmē noteikts vēlēšanu derīguma slieksnis. Saeimai, kas ievēlēta ar 59,99% aktivitāti, nav citāds juridiskais statuss nekā Saeimai, kas ievēlēta ar 60,01% aktivitāti. Robeža ir skaidrs salīdzināšanas punkts, nevis nosacījums parlamenta pilnvarām.

Tomēr līdzdalībai ir politiska un sabiedriska nozīme. Augstāka aktivitāte nozīmē, ka parlamenta sastāva izvēlē piedalījusies plašāka balsstiesīgo daļa. Tas var stiprināt priekšstatu, ka vēlēšanu rezultāts atspoguļo lielāku sabiedrības iesaisti, un dot partijām plašāku pamatu, runājot par saņemto mandātu.

Vienlaikus augsta aktivitāte pati par sevi negarantē stabilu valdību, mazāku politisko sadrumstalotību vai uzticēšanos institūcijām. Šos rezultātus ietekmē arī balsu sadalījums starp sarakstiem, partiju spēja izveidot koalīciju un sabiedrības vērtējums par pieņemtajiem lēmumiem.

Arī zemāka līdzdalība nepadara vēlēšanas automātiski mazāk likumīgas. Tā drīzāk rada politisku jautājumu par to, kāpēc ievērojama balsstiesīgo daļa nav piedalījusies un cik plaši jaunās Saeimas sastāvs pārstāv vēlētāju izvēles.

Kas var mainīt aktivitāti 2026. gada vēlēšanās

Pašlaik droši zināmi ir vēlēšanu konstitucionālais laiks, 2022. gada salīdzinājuma rādītājs un prognozes izšķiršanas noteikumi. Nav zināms, cik balsstiesīgo faktiski piedalīsies un vai pieaugums būs lielāks par 0,57 procentpunktiem.

Līdzdalību var ietekmēt vairāki savstarpēji saistīti apstākļi:

• vēlētāju interese par kampaņas galvenajiem jautājumiem;
• partiju spēja mobilizēt līdzšinējos atbalstītājus un neizlēmušos;
• vēlēšanu iecirkņu un balsošanas iespēju pieejamība;
• sabiedrības uzticēšanās politiskajam procesam;
• Latvijas pilsoņu līdzdalība ārvalstīs;
• balsstiesīgo kopskaita izmaiņas salīdzinājumā ar 2022. gadu.

Šie faktori nenorāda uz iepriekš zināmu JĀ vai NĒ iznākumu. Piemēram, intensīva kampaņa var palielināt uzmanību vēlēšanām, bet tā var arī pastiprināt vilšanos un polarizāciju. Ārvalstu vēlētāju lielāka iesaiste var paaugstināt kopējo nobalsojušo skaitu, taču tās ietekme jāvērtē kopā ar CVK izmantoto kopējo balsstiesīgo skaitu.

Tādēļ 59,43% bāzes rādītājs ļauj izmērīt nepieciešamo pārmaiņu, nevis droši paredzēt tās virzienu. Pārliecinošai prognozei būtu jāvērtē tuvāk vēlēšanām pieejamie sabiedrības līdzdalības signāli, nezaudējot no redzesloka stingro 60,00% robežu.

Kā lasīt provizoriskos datus 3. oktobra vakarā

Vēlēšanu vakarā CVK dati var mainīties līdz ar jaunu iecirkņu rezultātu pievienošanu. Agrīns rādītājs virs 60% vēl nenozīmēs JĀ, bet rādītājs zem 60% vēl nenozīmēs NĒ. Svarīgs būs ne tikai procents, bet arī apstrādāto iecirkņu un balsu apjoms.

Lasot rezultātu lapu, vērts pārbaudīt:

• datu atjaunošanas laiku;
• cik iecirkņu rezultāti jau apkopoti;
• vai ir iekļauti Latvijas un ārvalstu balsojumi;
• vai rādītājs atzīmēts kā provizorisks vai galīgs;
• vai vēlāk nav publicēts precizējums.

Iecirkņi neziņo rezultātus vienlaikus, un sākotnējā datu kopa var ģeogrāfiski atšķirties no visas valsts vēlētāju kopuma. Ja pirmie rezultāti nāk no teritorijām ar tradicionāli augstāku vai zemāku līdzdalību, kopējais procents nakts gaitā var pārvietoties pretējā virzienā.

Īpaša uzmanība būs vajadzīga, ja provizoriskais skaitlis atradīsies ļoti tuvu 60%. Dažu vēl neapkopotu iecirkņu dati šādā situācijā var izmainīt robežas pusi, bet noapaļojums var paslēpt nelielu atšķirību. Tādēļ vēlēšanu nakts ekrānuzņēmums nebūs pietiekams pamats gala secinājumam.

Prognozi izšķirs tikai CVK galīgais kopsavilkums

JĀ iznākums iestāsies tikai tad, ja Centrālās vēlēšanu komisijas galīgajā 15. Saeimas vēlēšanu kopsavilkumā kopējā aktivitāte būs lielāka par 60,00%. Rezultāts 60,01% atbilstu JĀ, savukārt 60,00%, 59,99% vai jebkurš zemāks rādītājs nozīmētu NĒ.

Ja CVK publicētais galīgais procents būs 60,00%, to nevarēs pārvērst par JĀ ar neatkarīgu aprēķinu, kurā izmantota lielāka zīmju precizitāte. Izšķirošs ir CVK publicētais gala rādītājs. Ja komisija pēc tam oficiāli izlabos galīgos datus, jāizmanto jaunākais oficiāli precizētais rezultāts.

Tātad galvenā pārbaude pēc vēlēšanām būs CVK 15. Saeimas rezultātu lapas statuss un kopējā aktivitāte pēc visu Latvijas un ārvalstu datu apkopošanas. Līdz tam jebkurš vēlēšanu vakara procents jāuztver kā starprezultāts, nevis galīgā atbilde.

Avots: Likumi.lv