15. Saeima: vai 3. oktobrī vēlētāju aktivitāte pārsniegs 60%?

Autors: “Mobilais ID” redakcija

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no galvenajiem jautājumiem būs vēlētāju līdzdalība. Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Tādēļ 60% robežas pārvarēšanai vajadzīgs samērā neliels, bet politiski nozīmīgs aktivitātes pieaugums. Prognoze tiek slēgta vēlēšanu dienā, taču tās iznākumu noteiks tikai CVK galīgais rādītājs.

Būtība īsumā

• Prognozes jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanās piedalīsies vairāk nekā 60% balsstiesīgo?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris, kad notiks Saeimas vēlēšanas.
• “Jā” iznākums: CVK galīgais aktivitātes rādītājs ir lielāks par 60,00%.
• “Nē” iznākums: galīgais rādītājs ir 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais un galīgi apstiprinātais 15. Saeimas vēlēšanu rezultāts.

No 2022. gada rezultāta līdz prognozes slieksnim šķir 0,57 procentpunkti

CVK publicētie 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina, ka 2022. gadā vēlētāju aktivitāte sasniedza 59,43%. Lai 2026. gada prognoze noslēgtos ar “jā”, līdzdalībai jāpieaug vismaz par 0,58 procentpunktiem, jo tieši 60,00% vēl nav pietiekami.

Šī starpība ir pietiekami maza, lai to varētu ietekmēt gan vēlētāju mobilizācija kampaņas noslēgumā, gan praktiskās iespējas nobalsot. Vienlaikus neliela matemātiskā starpība nenozīmē, ka rezultāts ir paredzams: aktivitāti veido ļoti daudzu cilvēku individuāli lēmumi visā Latvijā un ārvalstīs.

60% slieksnis nav juridiska prasība Saeimas vēlēšanu spēkā esamībai. Tas ir skaidrs salīdzinājuma punkts, kas ļauj novērtēt, vai 2026. gada vēlēšanas piesaistīs vairāk balsotāju nekā iepriekšējās un vai pieaugums būs pietiekams, lai pārsniegtu apaļu robežvērtību.

Partiju konkurence var palielināt vēlētāju motivāciju

Aktivitāte var augt, ja vēlētāji saskata nozīmīgu izvēli starp konkurējošiem politiskajiem piedāvājumiem. Cieša sacensība, neskaidrs iespējamais vairākums vai vairākas partijas ar reālām iespējām mainīt vietu sadalījumu var radīt sajūtu, ka vienas balss nozīme ir lielāka.

Pretējs efekts iespējams, ja kampaņa vēlētājus nepārliecina, partiju piedāvājumi šķiet savstarpēji grūti atšķirami vai cilvēki nejūtas pārstāvēti. Arī plaša neapmierinātība ar politiku automātiski nenozīmē lielāku līdzdalību: tā var mudināt balsot, bet var arī veicināt atturēšanos.

Izšķiroša var būt ne tikai popularitāte, bet arī sacensības tuvums

Aptaujas pirms vēlēšanām var parādīt partiju atbalsta virzienu, taču tās nav tiešs aktivitātes mērījums. Prognozei būtiskāk būs tas, vai kampaņa spēs sasniegt cilvēkus, kuri svārstās nevis starp vairākām partijām, bet starp piedalīšanos un palikšanu mājās.

Īpaša nozīme var būt vēlētājiem, kuri ikdienā politikai seko reti. Ja priekšvēlēšanu debates un sabiedrībā aktuālie jautājumi viņus uzrunās, 60% robeža kļūs sasniedzamāka. Ja kampaņa galvenokārt aktivizēs jau pārliecinātus balsotājus, kopējā līdzdalība var palikt tuvu 2022. gada līmenim.

Mobilizācijas kvalitāte būs svarīgāka par kampaņas skaļumu

Partiju aicinājumu intensitāte pati par sevi vēl negarantē aktivitātes pieaugumu. Rezultātu var ietekmēt tas, cik precīzi politiskie spēki, pilsoniskās organizācijas un informatīvās kampaņas sasniedz cilvēkus, kuri iepriekš nav balsojuši vai par dalību izlemj tikai pēdējās dienās.

Mobilizāciju var stiprināt skaidra informācija par vēlēšanu datumu, balsošanas kārtību un pieejamajām iespējām. Savukārt neskaidrība, novēlota plānošana vai kļūdaini priekšstati par dalības nosacījumiem var samazināt faktisko balsotāju skaitu pat tad, ja interese par vēlēšanām ir augsta.

Aktivitāti var ietekmēt arī vēlēšanu dienas apstākļi. Ceļošana, darba pienākumi, veselības vai pārvietošanās ierobežojumi un attālums līdz piemērotai balsošanas vietai dažādi iedarbojas uz vēlētāju grupām. Tādēļ priekšvēlēšanu interese un faktiskā ierašanās nav viens un tas pats rādītājs.

Balsošana ārvalstīs var mainīt kopējo rezultātu

Latvijas balsstiesīgie, kuri dzīvo vai vēlēšanu laikā atrodas ārvalstīs, ir daļa no kopējā līdzdalības jautājuma. Viņu aktivitāti var ietekmēt balsošanas vietu sasniedzamība, savlaicīga informācija un konkrētajām vēlēšanām pieejamā balsošanas kārtība.

Ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju politiskā interese ne vienmēr pārvēršas nodotā balsī, ja dalībai nepieciešama ilgāka plānošana vai tālāks brauciens. Savukārt plaša informācijas aprite diasporas kopienās un ērti izmantojamas līdzdalības iespējas var palīdzēt palielināt nodoto balsu skaitu.

Vērtējot prognozi, būs svarīgi nošķirt publisko interesi no oficiāli reģistrētas dalības. Sociālo tīklu aktivitāte, pasākumu apmeklējums vai pieteikumi balsošanas iespējām vēl nav galīgais rezultāts. Izšķirošs būs tikai CVK kopējais aktivitātes rādītājs pēc balsu apkopošanas.

“Jā” un “nē” scenāriji paliek līdzvērtīgi pamatoti

“Jā” scenāriju atbalstītu redzama konkurence starp partijām, plaša neizlēmušo vēlētāju mobilizācija un vienkārši saprotama informācija par piedalīšanos. Tā kā 2022. gada rezultāts no sliekšņa atpalika tikai par 0,57 procentpunktiem, pat mērens līdzdalības kāpums varētu būt pietiekams.

“Nē” scenārijs kļūtu ticamāks, ja kampaņa nespētu sasniegt pasīvākos vēlētājus, saglabātos zema uzticēšanās politiskajam procesam vai praktiski šķēršļi mazinātu dalību Latvijā un ārvalstīs. Arī neliels pieaugums līdz tieši 60,00% dotu “nē” iznākumu.

Svarīgi neizdarīt secinājumu no viena starpposma signāla. Atsevišķa aptauja, liela priekšvēlēšanu diskusiju auditorija vai augsta aktivitāte dažos iecirkņos nevar droši paredzēt visas valsts rezultātu. Slieksni var izšķirt balsotāju kopums, nevis viens reģions vai vēlētāju grupa.

Prognozi atrisinās CVK galīgais aktivitātes rādītājs

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants nosaka, ka Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. Satversmes teksts vietnē Likumi.lv tādējādi nosaka arī 2026. gada datuma pamatu: oktobra pirmā sestdiena ir 3. oktobris.

Prognozes izšķiršanai netiks izmantotas aptaujas, iecirkņu novērojumi, vēlēšanu dienas starpziņojumi vai mediju aprēķini. Noteicošais būs CVK galīgi apstiprinātais rādītājs par vēlētāju aktivitāti 15. Saeimas vēlēšanās.

Ja sākotnēji publicētais skaitlis vēlāk tiks precizēts, spēkā būs galīgais rezultāts. “Jā” būs tikai tad, ja tas pārsniegs 60,00%. Rādījums 60,00%, 59,99% vai jebkurš zemāks rezultāts nozīmēs “nē”. Noapaļoti vai neoficiāli skaitļi nevar aizstāt CVK publicēto galīgo procentu.

Līdz 3. oktobrim jāvēro līdzdalību ietekmējošie signāli

Pirms vēlēšanām vērtīgākie signāli būs neizlēmušo vēlētāju īpatsvars, partiju savstarpējās konkurences tuvums, sabiedrības interese par debatēm un praktiskā informācija par balsošanas iespējām. Tie palīdzēs saprast iespējamo virzienu, tomēr negarantēs konkrētu procentu.

Vēlētājiem svarīgākais praktiskais solis būs savlaicīgi pārbaudīt CVK informāciju par dalības kārtību un plānot, kā nobalsot 3. oktobrī. Pēc vēlēšanām uzmanība jāpievērš nevis pirmajam publiskotajam novērtējumam, bet galīgajai CVK rezultātu tabulai — tieši tā noteiks, kurā sliekšņa pusē palikusi 15. Saeimas vēlētāju aktivitāte.

Avots: Likumi.lv