15. Saeima: vai mandātus iegūs vismaz septiņi saraksti

Tuvojoties 2026. gada 3. oktobra vēlēšanām, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir ne tikai tas, kura partija saņems visvairāk balsu, bet arī tas, cik kandidātu sarakstu būs pārstāvēti 15. Saeimā. Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais 5% slieksnis ierobežo pretendentu loku, tomēr sliekšņa sasniegšana un mandāta iegūšana nav viens un tas pats. Atbilde būs svarīga arī valdības veidošanai: jo vairāk politisko spēku parlamentā, jo vairāk iespējamo koalīcijas kombināciju un sarunu dalībnieku.

Autors: Mobilais ID redakcija

Prognozes jautājums un izšķirošais datums

• Jautājums: vai 15. Saeimā mandātus iegūs vismaz septiņi kandidātu saraksti?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris, kad notiks Saeimas vēlēšanas.
• “Jā”: CVK galīgajā mandātu sadalījumā ir vismaz septiņi saraksti ar vienu vai vairākiem mandātiem.
• “Nē”: galīgajā sadalījumā mandātus saņem seši vai mazāk sarakstu.
• Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

Prognozi neizšķirs vēlēšanu vakara aptaujas, balsu skaitīšanas starprezultāti, politiķu paziņojumi vai saraksta iegūtais balsu īpatsvars pats par sevi. Jāskaita tikai tie saraksti, kuriem CVK galīgajā rezultātā piešķirts vismaz viens no 100 Saeimas mandātiem.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas: 60% aktivitātes slieksnis 3. oktobrī

Piecu procentu slieksnis vēl negarantē vietu Saeimā

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka kandidātu saraksti, kuri visā Latvijā saņēmuši mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalās. Tas ir valsts mēroga atlases nosacījums, kas jāizpilda, lai sarakstu vispār iekļautu mandātu aprēķinā.

Tomēr prognozes jautājumā nepietiek saskaitīt visus sarakstus, kas sasnieguši vai pārsnieguši 5%. Slieksnis dod tiesības piedalīties mandātu sadalē, bet pats par sevi nav ieraksts parlamenta sastāvā. Faktisko rezultātu nosaka likumā paredzētais aprēķins un balsu sadalījums vēlēšanu apgabalos.

Tieši tādēļ drošākais un vienīgais izšķirošais kritērijs ir CVK galīgā tabula: ja pie saraksta norādīts vismaz viens mandāts, tas tiek ieskaitīts. Ja saraksts kvalificējas aprēķinam, bet galīgajā sadalījumā mandātu nesaņem, prognozes vajadzībām tas nav parlamentā pārstāvēts saraksts.

Šī atšķirība ir īpaši nozīmīga situācijā, kad vairāki politiskie spēki atrodas tuvu slieksnim. Pat neliela balsu pārdale var mainīt ne tikai viena saraksta izredzes, bet arī pārējo sarakstu iegūto mandātu proporcijas.

Kāpēc iznākumu var noteikt balsu sadrumstalotība

Ja vēlētāju atbalsts koncentrējas dažos lielos sarakstos, iespēja, ka Saeimā iekļūs vismaz septiņi politiskie spēki, samazinās. Savukārt vienmērīgāks atbalsta sadalījums starp vairākiem sarakstiem var palielināt parlamentā pārstāvēto spēku skaitu — ar nosacījumu, ka pietiekami daudzi pārvar 5% robežu un saņem mandātus.

Svarīga ir arī tā dēvēto zem sliekšņa palikušo balsu daļa. Saraksti, kuri nesasniedz 5%, mandātu sadalē nepiedalās. Tādēļ lielāks šādu balsu kopums palielina pārējo kvalificējušos sarakstu relatīvo svaru mandātu aprēķinā.

Iespējami divi atšķirīgi scenāriji:

• vairāki saraksti atrodas nedaudz virs 5%, un pārstāvēto politisko spēku skaits pieaug;
• vairāki saraksti paliek nedaudz zem 5%, un mandāti koncentrējas mazākā partiju lokā.

Tāpēc aptauju rezultāti ap 4–6% diapazonu, ja tādi tiek publicēti, jāvērtē piesardzīgi. Aptauja ir konkrēta brīža sabiedriskās domas mērījums, nevis mandātu sadalījums. Izlases kļūda, neizlēmušie vēlētāji, aktivitātes atšķirības un pēdējā brīža izvēles var būt īpaši nozīmīgas tieši sliekšņa tuvumā.

Vēlēšanu apgabali var mainīt mandātu ainu

Latvijā Saeimas mandāti tiek sadalīti vēlēšanu apgabalos, tādēļ diviem sarakstiem ar līdzīgu atbalstu valsts mērogā rezultāts ne vienmēr veidojas identiski. Nozīme ir tam, kur atrodas konkrētā saraksta vēlētāji un cik efektīvi balsis pārvēršas mandātos attiecīgajos apgabalos.

Saraksts ar samērā vienmērīgi izkliedētu atbalstu var nonākt citā situācijā nekā konkurents, kura balsis koncentrētas vienā vai dažos apgabalos. Mandātu aprēķinu ietekmē arī vēlētāju aktivitāte un konkurence katrā apgabalā.

Nacionālais slieksnis un reģionālais rezultāts

Vispirms jāvērtē, vai saraksts sasniedzis 5% visas Latvijas mērogā. Tikai pēc tam nozīmi iegūst tā rezultāti apgabalos un likumā noteiktā mandātu sadales kārtība. Šie divi posmi nav savstarpēji aizstājami.

Tas arī izskaidro, kāpēc vēlēšanu nakts kopējie procenti var radīt tikai sākotnēju priekšstatu. Kamēr nav pabeigta balsu skaitīšana visos iecirkņos un publicēts galīgais mandātu sadalījums, precīzu parlamentā iekļuvušo sarakstu skaitu nevar uzskatīt par noslēgtu faktu.

14. Saeimas rezultāts dod salīdzinājumu, nevis prognozi

Centrālās vēlēšanu komisijas 14. Saeimas vēlēšanu sadaļā publicēti oficiālie rezultāti un mandātu sadalījums. Tajā redzams, ka 14. Saeimā mandātus ieguva septiņi kandidātu saraksti. Tas ir noderīgs salīdzinājuma punkts šīs prognozes robežai, taču nav pierādījums, ka 15. Saeimā atkārtosies tāds pats skaits.

Katrās vēlēšanās mainās kandidātu piedāvājums, vēlētāju aktivitāte, politisko spēku savstarpējā konkurence un balsu sadalījums apgabalos. Arī ja vairāki iepriekš parlamentā pārstāvēti spēki kandidē atkārtoti, viņu agrākais rezultāts automātiski nepāriet uz nākamo sasaukumu.

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju un vēlēšanām jānotiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gada 3. oktobris atbilst šim konstitucionālajam vēlēšanu datumam.

Septiņi saraksti nozīmētu plašākas koalīcijas sarunas

Prognozes praktiskā nozīme sākas pēc balsu saskaitīšanas. Ja mandātus iegūst vismaz septiņi saraksti un nevienam nav vairākuma, valdības izveidei var būt nepieciešamas sarunas starp vairākiem politiskajiem spēkiem. Matemātiski iespējamo kombināciju kļūst vairāk, taču politiski pieņemamu kombināciju skaits var būt ievērojami mazāks.

Plašākā un sadrumstalotākā Saeimā būtiski kļūst ne tikai katras partijas mandāti, bet arī savstarpēji izvirzītās sadarbības robežas. Pat salīdzinoši neliels deputātu bloks var kļūt nozīmīgs, ja bez tā nav iespējams izveidot vismaz 51 deputāta atbalstu.

Ja parlamentā iekļūst seši vai mazāk sarakstu, tas automātiski nenozīmē vienkāršu valdības izveidi. Arī mazāks partiju skaits var radīt sarežģītas sarunas, ja mandāti sadalās līdzīgi vai būtiskos politikas jautājumos pastāv lielas domstarpības. Tomēr mazāks dalībnieku skaits parasti sašaurina iespējamo koalīciju loku.

Ko šis rādītājs nepasaka

Septiņu sarakstu robeža raksturo parlamenta institucionālo sadrumstalotību, nevis valdības stabilitāti. Tā neparedz, kuri spēki sadarbosies, kurš virzīs Ministru prezidenta kandidātu vai cik ilgi turēsies izveidotā koalīcija.

Tādēļ rezultāts “jā” nozīmēs tikai to, ka CVK piešķīrusi mandātus vismaz septiņiem sarakstiem. Tas nebūs automātisks secinājums par vāju valdību. Rezultāts “nē” savukārt nenozīmēs, ka koalīcija izveidosies ātri vai bez domstarpībām.

Kad prognozi varēs uzskatīt par atrisinātu

Balsošanas noslēgums 3. oktobrī aizver prognozes periodu, taču galīgā atbilde var kļūt zināma vēlāk, kad CVK būs apstiprinājusi rezultātus un publicējusi mandātu sadalījumu. Priekšlaicīgi paziņojumi netiks izmantoti, ja tie vēl var mainīties pēc balsu pārbaudes vai rezultātu precizēšanas.

Izšķiršana notiks šādi:

1. CVK publicē galīgo 15. Saeimas mandātu sadalījumu.
2. Tiek saskaitīti atsevišķie kandidātu saraksti ar vismaz vienu mandātu.
3. Septiņi vai vairāk sarakstu dod atbildi “jā”.
4. Seši vai mazāk sarakstu dod atbildi “nē”.

Ja vēlēšanu vakarā septiņi saraksti šķietami pārvar 5%, bet galīgajā tabulā mandātus saņem tikai seši, rezultāts būs “nē”. Ja septiņiem vai vairākiem sarakstiem CVK galīgajā sadalījumā būs piešķirts kaut viens mandāts, rezultāts būs “jā”. Nākamais izšķirošais pārbaudes punkts būs nevis atsevišķs procentu rādītājs, bet pilnā CVK mandātu tabula.

Avots: Likumi.lv