15. Saeima: vai 3. oktobrī aktivitāte pārsniegs 60%?

Autors: Mobilais ID redakcija
Publicēts: 2026. gada 28. augustā

1. Saeimas vēlēšanas ir nepilnu sešu nedēļu attālumā: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11. pantu tās notiks 2026. gada 3. oktobrī, mēneša pirmajā sestdienā. Galvenais salīdzinājuma punkts ir iepriekšējo vēlēšanu aktivitāte — Centrālās vēlēšanu komisijas dati rāda, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Tādēļ jautājums par 60% robežas pārvarēšanu ir izšķirams ar nelielu, bet politiski pamanāmu starpību.

Prognoze jāizdara līdz 3. oktobrim, pirms kļūst zināmi vēlēšanu dienas dati. Taču iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais valsts kopējais aktivitātes rādītājs, nevis pirmie paziņojumi no iecirkņiem vai atsevišķām pašvaldībām.

Galvenie nosacījumi

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu galīgā aktivitāte būs lielāka par 60,00%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• JĀ: CVK galīgais valsts kopējais rādītājs ir stingri virs 60,00%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: CVK publicētais 15. Saeimas vēlēšanu gala kopsavilkums.

2022. gada rezultātam līdz 60% pietrūka 0,57 procentpunktu

CVK informācija par 14. Saeimas vēlēšanām rāda, ka 2022. gada 1. oktobrī vēlētāju aktivitāte sasniedza 59,43%. Līdz 60% robežai pietrūka 0,57 procentpunktu, tādēļ 2026. gada jautājums nav par krasu līdzdalības lēcienu.

Vienlaikus nelielā skaitliskā starpība nedod drošu atbildi. Pat tuvu vēlēšanu dienai nav iespējams precīzi paredzēt, cik balsstiesīgo tiešām nobalsos. Sabiedrības interese, partiju konkurence, vēlētāju mobilizācija un praktiskie apstākļi var ietekmēt iznākumu pretējos virzienos.

Šī atšķirība ir būtiska: 60,00% nav noapaļojams par labu JĀ. Ja CVK gala kopsavilkumā būs norādīti tieši 60,00%, prognozes rezultāts būs NĒ.

Plašāka līdzdalība stiprinātu jaunās Saeimas politisko mandātu

Vēlētāju aktivitāte pati par sevi nenosaka vietu sadalījumu Saeimā, tomēr tā ietekmē jaunā parlamenta mandāta politisko uztveri. Ja piedalās lielāka balsstiesīgo daļa, ievēlētais parlaments balstās plašākā sabiedrības līdzdalībā un partijām ir vieglāk argumentēt, ka vēlēšanu iznākums atspoguļo daudzu pilsoņu izvēli.

Tas nenozīmē, ka aktivitāte virs 60% automātiski radītu sabiedrības vienprātību. Vēlētāji var balsot par ļoti atšķirīgiem politiskajiem spēkiem, un augstāka līdzdalība var padarīt Saeimas sastāvu daudzveidīgāku vai saasināt konkurenci par koalīcijas izveidi.

Arī rezultāts zem 60% neatceļ vēlēšanu iznākuma nozīmi. Tas drīzāk pastiprinātu diskusiju par to, kāpēc ievērojama balsstiesīgo daļa nepiedalījās un vai politiskajām partijām izdevās uzrunāt cilvēkus ārpus savas ierastās atbalstītāju bāzes. Šajā prognozē 60% ir skaidrs salīdzinājuma slieksnis, nevis apgalvojums par vēlēšanu juridisko spēku.

Balsis Latvijā un ārvalstīs jāvērtē vienā gala rādītājā

1. Saeimas vēlēšanās nozīme būs gan balsojumam Latvijas iecirkņos, gan pilsoņu līdzdalībai ārvalstīs. Ārpus Latvijas dzīvojošo vēlētāju aktivitāti var ietekmēt attālums līdz iecirknim, informācijas pieejamība, darba grafiks un tas, cik nozīmīgas viņiem šķiet konkrētās vēlēšanas.

Latvijā līdzdalības atšķirības var būt redzamas starp pašvaldībām un vēlēšanu apgabaliem. Tomēr augsts rādītājs vienā pilsētā vai zemāka aktivitāte atsevišķā novadā pati par sevi neatrisinās prognozi. Arī atsevišķi ārvalstu balsojuma dati nav izmantojami kā patstāvīgs iznākuma kritērijs.

Izšķirošs būs tikai tas kopējais procentuālais rādītājs, kuru CVK pēc visu rezultātu apkopošanas publicēs kā galīgo aktivitāti valstī. Nav paredzēta atsevišķu teritoriju procentu saskaitīšana, pārrēķināšana vai neoficiāla vidējā rādītāja veidošana.

Kas varētu pavirzīt rezultātu virs 60%

JĀ scenārijam pietiktu ar mērenu līdzdalības pieaugumu salīdzinājumā ar 2022. gadu. To var veicināt vairāku faktoru sakritība:

• cieša partiju konkurence un sajūta, ka katrai balsij būs lielāka nozīme;
• sabiedrībai svarīgi ekonomikas, drošības vai publisko pakalpojumu jautājumi;
• efektīva vēlētāju informēšana par balsošanas vietām un kārtību;
• aktīvāka to pilsoņu iesaiste, kuri iepriekšējās vēlēšanās nepiedalījās;
• lielāka Latvijas pilsoņu mobilizācija ārvalstīs.

Īpaši nozīmīga var būt vēlētāju pārliecība, ka iznākums nav iepriekš paredzams. Ja vairākas partijas cīnīsies par iekļūšanu Saeimā vai priekšvēlēšanu periodā nebūs skaidrs iespējamās koalīcijas sastāvs, tas var palielināt motivāciju piedalīties.

Tomēr katrs no šiem faktoriem apraksta iespējamu virzienu, nevis garantētu cēloņsakarību. Intensīva kampaņa var mobilizēt vienu vēlētāju grupu, bet neietekmēt citu. Arī liela interese par politiku publiskajā telpā ne vienmēr pārvēršas faktiskā balsojumā.

Kas varētu saglabāt aktivitāti 60% līmenī vai zem tā

NĒ scenārijs īstenotos, ja 2026. gada aktivitāte paliktu līdzīga 2022. gada rezultātam, samazinātos vai sasniegtu tieši 60,00%. Šādu iznākumu var veicināt vilšanās politiskajā procesā, sajūta, ka izvēle neietekmēs valdības veidošanu, vai grūtības atrast sev pieņemamu sarakstu.

Līdzdalību var mazināt arī praktiski šķēršļi. Vēlētājam var nebūt laikus atrastas aktuālās ziņas par balsošanas kārtību, savukārt daļai ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu nokļūšana līdz iecirknim var prasīt vairāk laika un izmaksu. Vēlēšanu dienas laikapstākļi var ietekmēt atsevišķu cilvēku lēmumu doties balsot, taču to kopējo ietekmi iepriekš droši izmērīt nevar.

Svarīgs ir arī procenta saucējs — CVK aprēķinā izmantotais balsstiesīgo kopums. Tādēļ no absolūtā balsotāju skaita vien nevarēs secināt, vai 60% robeža ir pārvarēta. Jāgaida iestādes publicētais gala procents.

Kā CVK galīgais rādītājs noteiks atbildi

Vēlēšanu datumu nosaka Latvijas Republikas Satversmes 11. pants: Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā tā ir 3. oktobra diena, kas vienlaikus ir šīs prognozes noslēguma termiņš.

Pēc iecirkņu slēgšanas publiskotie operatīvie dati var radīt agrīnu priekšstatu par līdzdalību, taču tie netiks izmantoti galīgās atbildes noteikšanai. Netiks izmantoti arī mediju aprēķini, aptaujas, atsevišķu pašvaldību rezultāti vai tikai ārvalstu iecirkņu rādītāji.

Atrisinājuma secība ir vienkārša:

1. Jāsagaida CVK publicētais galīgais 15. Saeimas vēlēšanu valsts kopējais aktivitātes rādītājs.
2. Ja tas ir stingri lielāks par 60,00%, atbilde ir JĀ.
3. Ja tas ir 60,00% vai mazāks, atbilde ir NĒ.
4. Ja sākotnējais rādītājs vēl ir norādīts kā provizorisks, jāgaida tā galīgais statuss.

Kam sekot līdz 3. oktobrim

Pirms vēlēšanām vēlētājiem praktiski svarīgākais būs CVK aktuālā informācija par balsošanas vietām, laiku un kārtību Latvijā un ārvalstīs. Savukārt prognozes virzienu var palīdzēt novērtēt priekšvēlēšanu konkurences intensitāte un tas, vai kampaņa spēj iesaistīt cilvēkus, kuri 2022. gadā nebalsoja.

Pēc iecirkņu slēgšanas starprezultāti būs informatīvi, bet tie vēl nedos galīgo JĀ vai NĒ atbildi. Izšķirošais nākamais pārbaudes punkts būs CVK gala kopsavilkums: tikai tajā publicētais valsts kopējais aktivitātes procents parādīs, vai 15. Saeimas vēlēšanās pārvarēta 60% robeža.

Avots: Likumi.lv