Latvijas inflācija zem 3% decembrī: prognoze līdz 30. novembrim

Latvijai tagad ir noteikts pārbaudāms 2026. gada nogales inflācijas jautājums: vai decembra gada inflācija pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa būs zem 3%. Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR publicē šā rādītāja mēneša gada pārmaiņas arī Latvijai. Prognoze jāfiksē līdz 2026. gada 30. novembrim, pirms sākas vērtējamais mēnesis, tādēļ vēlākie decembra cenu notikumi nevarēs ietekmēt dalībnieku izvēli.

Autors: Mobilais ID redakcija

Precīzi formulēts jautājums par 2026. gada decembri

• Jautājums: vai Latvijas SPIC gada pārmaiņas 2026. gada decembrī būs zem 3%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 30. novembris.
• “Jā”: Eurostat publicētais rādītājs ir mazāks par 3,0%.
• “Nē”: rādītājs ir 3,0% vai lielāks.
• Izšķirošais avots: Eurostat PRC_HICP_MANR dati par Latviju.

Slieksnis ir apzināti vienkāršs, taču tas neatceļ ekonomisko nenoteiktību. “Jā” iznākumam nepietiek ar sajūtu, ka cenas aug lēnāk, vai ar atsevišķas preču grupas cenu samazinājumu. Nepieciešams, lai tieši Latvijas decembra SPIC gada pārmaiņu rādītājs būtu zem 3,0%.

Arī robežgadījums ir skaidrs: 2,9% nozīmētu “jā”, bet 3,0% — “nē”. Šāds formulējums novērš interpretācijas strīdu pēc datu publicēšanas un ļauj prognozi atrisināt pēc viena publiski pārbaudāma skaitļa.

Gada inflācija nav cenu izmaiņa viena mēneša laikā

Gada inflācija salīdzina cenu līmeni konkrētajā mēnesī ar cenu līmeni tajā pašā mēnesī pirms gada. Latvijas 2026. gada decembra gada rādītājs tādējādi parādīs, cik lielā mērā patēriņa cenu līmenis būs mainījies salīdzinājumā ar 2025. gada decembri.

Mēneša inflācija atbild uz citu jautājumu: kā cenas mainījušās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, šajā gadījumā ar 2026. gada novembri. Decembrī mēneša pārmaiņas var būt nelielas vai pat negatīvas, bet gada inflācija vienlaikus var palikt virs 3%. Iespējama arī pretēja kombinācija.

Atšķirību nosaka salīdzināšanas periods. Gada rādītāju ietekmē ne tikai jaunākās cenu kustības, bet arī tas, cik augsta vai zema bija salīdzinājuma bāze pirms divpadsmit mēnešiem. Tāpēc viens mierīgs mēnesis pats par sevi vēl nenodrošina “jā” iznākumu.

Šajā prognozē netiek vērtēta vidējā inflācija visā 2026. gadā. Izšķirošs būs tikai Eurostat publicētais gada pārmaiņu rādītājs par 2026. gada decembri.

Kāpēc izmantots SPIC, nevis tikai Latvijas patēriņa cenu indekss

SPIC jeb saskaņotais patēriņa cenu indekss ir Eiropas Savienībā salīdzināmi veidots inflācijas rādītājs. Eurostat to izmanto, lai dažādu valstu patēriņa cenu pārmaiņas būtu iespējams salīdzināt pēc kopīgas metodoloģijas. Datu kopa PRC_HICP_MANR publicē mēnešu gada pārmaiņu rādītājus pa valstīm, tostarp Latvijai.

Latvijas nacionālais patēriņa cenu indekss arī raksturo cenu pārmaiņas, taču tas tiek veidots nacionālajām vajadzībām. SPIC un nacionālā indeksa aptvērums, svari vai atsevišķu izdevumu uzskaite var atšķirties. Tādēļ vienā un tajā pašā mēnesī abu rādītāju vērtības ne vienmēr būs identiskas.

Šīs prognozes atrisināšanā nacionālā indeksa rezultāts neaizstāj SPIC. Pat ja Latvijas nacionālajā statistikā gada inflācija būtu zem 3%, iznākums būtu “nē”, ja Eurostat izmantotais SPIC rādītājs sasniegtu 3,0% vai vairāk. Tas pats princips darbojas pretējā virzienā.

Šāda avota izvēle ļauj saglabāt konsekvenci: visā prognozes periodā tiek vērots viens definēts rādītājs, nevis pēc rezultāta izvēlēts izdevīgākais inflācijas mērījums.

Ceļš uz “jā” vai “nē” būs atkarīgs no vairākiem cenu groziem

“Jā” scenārijā Latvijas SPIC gada kāpumam līdz decembrim būtu jāsamazinās zem 3%. To varētu veicināt vājāks cenu spiediens plašā patēriņa grozā, labvēlīga iepriekšējā gada salīdzinājuma bāze vai cenu kritums kategorijās ar pietiekami lielu nozīmi indeksā.

“Nē” scenārijs iestātos, ja gada rādītājs būtu tieši 3,0% vai augstāks. To varētu uzturēt noturīgs pakalpojumu sadārdzinājums, pārtikas cenu pieaugums, enerģijas izmaksu kāpums vai vairāku mērenu cenu pieaugumu summa. Šie ir iespējamie ietekmes kanāli, nevis apgalvojums par gaidāmo rezultātu.

Pārtikas un ikdienas pirkumu nozīme

Pārtikas cenas mājsaimniecības pamana bieži, jo pirkumi atkārtojas katru nedēļu. Tomēr atsevišķa produkta akcija vai sadārdzinājums neatspoguļo visu indeksu. Svarīga ir plašāka cenu kustība un katras pozīcijas īpatsvars patēriņa grozā.

Ja pārtikas cenu pieaugums palēninās, ikdienas izdevumu spiediens var kļūt mazāks. Tas gan nenozīmē, ka cenas atgriežas iepriekšējā līmenī: zemāka inflācija parasti nozīmē lēnāku cenu kāpumu, nevis vispārēju cenu kritumu.

Enerģija, transports un pakalpojumi

Enerģijas izmaksas var samērā ātri ietekmēt mājokļa izdevumus un netieši arī uzņēmumu izmaksas. Transporta kategorijā nozīme var būt degvielai, sabiedriskā transporta cenām un citiem mobilitātes izdevumiem. Svārstīgas enerģijas cenas var mainīt kopējo inflācijas ainu abos virzienos.

Pakalpojumu cenas mēdz reaģēt lēnāk, jo tajās liela nozīme ir darbaspēka izmaksām, nomai un ilgākiem līgumiem. Tādēļ lētāka enerģija automātiski negarantē, ka kopējais SPIC gada rādītājs nokritīsies zem izvēlētā sliekšņa.

Ko 3% robeža nozīmē mājsaimniecības budžetam

Inflācijas rādītājs apraksta vidējo cenu kustību noteiktā patēriņa grozā, nevis katras ģimenes personīgo pieredzi. Mājsaimniecība, kas lielāku ienākumu daļu tērē pārtikai, apkurei vai braucieniem, var piedzīvot citādu izmaksu pieaugumu nekā mājsaimniecība ar atšķirīgiem paradumiem.

Ja gada SPIC būs zem 3%, tas norādīs uz mērenāku kopējo cenu pieaugumu nekā pie 3% vai augstāka rezultāta. Tas pats par sevi nenozīmēs, ka visi ikmēneša rēķini kļuvuši mazāki. Cenu līmenis var turpināt augt, tikai lēnāk nekā iepriekš.

Budžetā svarīgi nošķirt četras pieredzes:

• pārtikas izdevumus ietekmē konkrētais ģimenes pirkumu grozs;
• enerģijas izmaksas mainās atkarībā no mājokļa un līguma;
• transporta tēriņi atšķiras autobraucējiem un sabiedriskā transporta lietotājiem;
• pakalpojumu cenas var saglabāt inerci arī pēc preču cenu spiediena mazināšanās.

Tāpēc 3% slieksnis ir noderīgs kopējās ekonomikas signāls, nevis individuāla izdevumu limita solījums. Arī prognožu tirgus atspoguļo dalībnieku vērtējumu par nākotnes publisko statistiku, nevis personisku finanšu padomu.

Eurostat publikācija noteiks galīgo iznākumu

Pēc tirgus slēgšanas 2026. gada 30. novembrī prognozes vairs netiks pieņemtas. Kad Eurostat publicēs pirmo pilno Latvijas SPIC gada pārmaiņu rādītāju par 2026. gada decembri, tas kļūs par sākotnējo pamatu iznākuma noteikšanai.

Ja šis rādītājs tiks labots līdz 2027. gada 28. februārim, izmantos jaunāko līdz šā datuma beigām pieejamo vērtību. Vēlāki labojumi prognozes rezultātu vairs nemainīs. Sezonāli izlīdzināts rādītājs, mēneša pārmaiņa, ātrais novērtējums bez pilna rezultāta vai nacionālais patēriņa cenu indekss nav aizstājēji noteiktajam Eurostat gada rādītājam.

Nākamais būtiskais pārbaudes punkts pēc prognozes slēgšanas būs Eurostat pilnā 2026. gada decembra datu publikācija. Līdz tai “jā” un “nē” paliek iespējami iznākumi, kuru ticamību var mainīt jaunākā cenu dinamika, taču neviens starpposma signāls pats par sevi neatrisina jautājumu.

Avots: Eurostat