Latvijas inflācija zem 3%: izšķirošais rādītājs oktobrī

Latvijas 2026. gada septembra inflācijas prognozes jautājums ir precīzi nošķirts: vai Eurostat pirmajā oficiālajā publikācijā valsts HICP gada pārmaiņa būs zem 3,0%. Eurostat šo rādītāju publicē datu kopā PRC_HICP_MANR, bet prognoze noslēdzas 2026. gada 15. oktobrī, pirms iznākuma noteikšanai izmantojamā rezultāta. Mājsaimniecībām svarīgākais būs ne tikai tas, kurā sliekšņa pusē nonāks statistika, bet arī pārtikas, enerģijas un pakalpojumu cenu devums.

Prognoze īsumā

• Jautājums: vai Latvijas 2026. gada septembra HICP gada pārmaiņa būs zem 3,0%?
• Termiņš: 2026. gada 15. oktobris.
• JĀ: Eurostat pirmais publicētais rādītājs ir mazāks par 3,0%.
• NĒ: rādītājs ir tieši 3,0% vai lielāks.
• Iznākumu nosaka Eurostat HICP datubāze.

Autors: Mobilais ID ekonomikas redakcija. Informācija un prognozes nosacījumi apkopoti 2026. gada 8. septembrī.

Ko tieši mēra Latvijas HICP gada pārmaiņa

Saskaņotais patēriņa cenu indekss jeb HICP mēra patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas pēc visās Eiropas Savienības valstīs salīdzināmas metodikas. Gada pārmaiņa salīdzina cenu līmeni konkrētajā mēnesī ar tā paša mēneša līmeni pirms gada.

Tādēļ 2026. gada septembra rādītājs raksturos cenu līmeņa pārmaiņu kopš 2025. gada septembra. Šis nav salīdzinājums ar 2026. gada augustu, mājsaimniecības personīgais dzīves dārdzības aprēķins vai cits Latvijas patēriņa cenu indeksa variants.

Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR publicē HICP gada pārmaiņu rādītājus ES valstīm, tostarp Latvijai. Tieši Latvijas ieraksts par 2026. gada septembri un tā pirmā oficiālā vērtība būs izšķiroša. Publicēšanas laiku iespējams pārbaudīt Eurostat izlaidumu kalendārā.

Atšķirība starp 2,9% un 3,0% ekonomiski ir neliela, taču šajā prognozē tā ir izšķiroša. Rezultāts 2,9% nozīmē JĀ, savukārt 3,0% jau nozīmē NĒ. Noapaļošana jāvērtē tādā precizitātē, kādu Eurostat norāda datubāzē.

Pārtika var noteikt, vai rādītājs šķērsos 3% robežu

Pārtikas cenas mājsaimniecības pamana ātri, jo pirkumi atkārtojas katru nedēļu. Pat nelielas izmaiņas plaši patērētu produktu cenās var būt jūtamas ģimenes budžetā, bet kopējā HICP ietekme ir atkarīga no šo preču svara patēriņa grozā.

Septembra rezultātu var ietekmēt sezonālas svaigās pārtikas cenu pārmaiņas, iepirkuma izmaksas, ražas apjomi, transportēšana un pārtikas ražotāju izdevumi. Vienas produktu grupas sadārdzinājums vēl nenozīmē, ka kopējā inflācija pārsniegs 3%, jo citās grupās cenas var augt lēnāk vai samazināties.

JĀ scenāriju atbalstītu plašāks pārtikas cenu kāpuma palēninājums, īpaši tad, ja tas sakristu ar mērenām enerģijas cenām. NĒ scenārijs kļūtu ticamāks, ja pārtikas cenu spiediens būtu noturīgs un vienlaikus cenu kāpumu uzturētu arī pakalpojumi.

Mājsaimniecību pieredze var atšķirties no vidējā rādītāja. Ģimene, kas lielāku ienākumu daļu tērē pārtikai, konkrētu cenu pieaugumu var izjust daudz asāk nekā to rāda visas Latvijas vidējais HICP.

Enerģijas cenas var strauji mainīt kopējo ainu

Enerģijas komponentē ietilpstošo izdevumu pārmaiņas mēdz būt svārstīgākas nekā daudzu pakalpojumu cenas. Elektrības, gāzes, siltumenerģijas un degvielas dinamiku var ietekmēt vairumtirdzniecības tirgi, tarifi, nodokļi, laikapstākļi un iepriekšējā gada salīdzinājuma bāze.

Tieši bāzes efekts ir būtisks gada inflācijas interpretācijā. Ja enerģija 2025. gada septembrī bija neparasti dārga, līdzīga vai zemāka cena 2026. gada septembrī var samazināt gada rādītāju. Ja salīdzinājuma bāze bija zema, pat mērena cenu paaugstināšanās var gada inflāciju pacelt.

Tādēļ zemāks enerģijas devums būtu viens no skaidrākajiem ceļiem uz rezultātu zem 3%. Pretējā virzienā darbotos degvielas, elektroenerģijas vai siltumenerģijas sadārdzinājums, ja tas būtu pietiekami liels un netiktu līdzsvarots citās patēriņa grupās.

Tomēr atsevišķs elektrības rēķins nav drošs visa HICP priekšvēstnesis. Gala rēķinu ietekmē līguma veids, patēriņa apjoms un fiksētās maksas, bet oficiālais indekss apkopo daudz plašāku cenu grozu.

Pakalpojumu inflācija rāda noturīgāko cenu spiedienu

Pakalpojumu cenas bieži reaģē lēnāk, jo tajās liela nozīme ir darba samaksai, telpu izmaksām, ilgākiem līgumiem un uzņēmumu cenu pārskatīšanas cikliem. Ēdināšana, mājokļa uzturēšana, sakari, transports un dažādi personiskie pakalpojumi var uzturēt inflāciju arī tad, kad preču cenu kāpums jau mazinās.

Ja pakalpojumu cenu pieaugums līdz septembrim saglabājas plašs, kopējam HICP var būt grūtāk nokrist zem 3%. NĒ iznākumam nav nepieciešams viens ārkārtējs cenu lēciens: to var radīt vairāku mēreni augošu kategoriju kopējais devums.

Savukārt JĀ ceļš kļūst reālāks, ja pakalpojumu cenu kāpums pakāpeniski vājinās un enerģijas vai preču komponentes nerada jaunu spiedienu. Pirms oficiālās publikācijas nav pamata kādu no šiem scenārijiem uzskatīt par drošu.

Zemāka inflācija nenozīmē, ka cenas sāk kristies

Ja gada inflācija samazinās, piemēram, no 4% līdz 2,9%, tas parasti nozīmē, ka vidējais cenu līmenis joprojām ir augstāks nekā pirms gada, tikai pieaug lēnāk. Cenu kritumu raksturotu negatīva attiecīgā indeksa pārmaiņa, nevis vienkārši zemāks pozitīvas inflācijas temps.

Vienkāršots piemērs: ja preču un pakalpojumu grozs pirms gada maksāja 100 eiro, tad 2,9% gada kāpums atbilstu aptuveni 102,90 eiro. Tas ir mazāk nekā 3% kāpuma gadījumā, taču sākotnējais cenu līmenis nav atjaunojies.

Mājsaimniecībām zemāka inflācija var nozīmēt lēnāku ikdienas izdevumu palielināšanos un vieglāk prognozējamu budžetu. Taču faktiskā pirktspēja ir atkarīga arī no algu, pensiju, pabalstu, kredītu maksājumu un konkrētās ģimenes patēriņa pārmaiņām.

Arī viens zem 3% rādītājs neapliecinātu ilgstošu tendenci. To varētu ietekmēt īslaicīgs enerģijas cenu kritums vai izdevīgs salīdzinājuma mēnesis. Noturīgākai ainai būtu jāvērtē vairāki mēneši un atsevišķas HICP komponentes.

Ko var secināt pirms oficiālās publikācijas

Atsevišķas cenu pārmaiņas var norādīt uz iespējamo virzienu, tomēr tās pašas par sevi neatrisina prognozes jautājumu. Pārtikas, enerģijas un pakalpojumu devumi summējas kopējā indeksā, un vienas grupas kāpumu var daļēji vai pilnībā kompensēt citas grupas lēnāka dinamika.

Tāpēc mājsaimniecības novērots konkrētas preces, degvielas vai pakalpojuma sadārdzinājums nav pietiekams pamats secinājumam par visas Latvijas HICP. Līdz Eurostat publikācijai zināmi ir tikai jautājuma slieksnis, izmantojamais rādītājs un rezultāta noteikšanas kārtība; pati septembra vērtība vēl ir nenoteikta.

Abi iznākumi būs atkarīgi no viena Eurostat ieraksta

JĀ iznākums iestājas tikai tad, ja Eurostat datubāzē Latvijas HICP gada pārmaiņa par 2026. gada septembri pirmajā oficiālajā publikācijā ir mazāka par 3,0%. Jebkura publicētā vērtība no 3,0% uz augšu nozīmē NĒ.

Izšķirošais nav Latvijas nacionālā PCI rādītājs, provizorisks komentārs, ekonomistu aptauja vai vēlāk pārskatīta vērtība. Ja pēc pirmās publikācijas Eurostat datus koriģē, tas nemaina jau noteikto iznākumu. Šāda pieeja novērš situāciju, kurā rezultāts mainītos retrospektīvi.

Līdz termiņam uzmanība jāpievērš trim signālu grupām:

• pārtikas cenu kāpuma plašumam, ne tikai vienam produktam;
• enerģijas cenām un 2025. gada septembra salīdzinājuma bāzei;
• pakalpojumu cenu noturībai un to iespējamajam devumam kopējā indeksā.

Galīgā pārbaude būs Latvijas 2026. gada septembra ieraksts Eurostat HICP gada pārmaiņu tabulā. Līdz tam jebkurš vērtējums par atrašanos zem vai virs 3% ir prognoze, nevis publicēts fakts.

Avots: Eurostat