100 €/MWh slieksnis: ziemas enerģijas riski Latvijai

Autors: Mobilais ID redakcija
Publicēts: 2026. gada 1. septembrī

Eiropas Komisija 28. augustā apstiprināja, ka dalībvalstis gatavojas enerģētikas drošības pasākumiem 2026./2027. gada ziemai. Latvijas mājsaimniecībām svarīgākie mainīgie būs Inčukalna krātuves piepildījums un elektrības cena Latvijas Nord Pool zonā. Nākamais būtiskais signāls būs tas, vai rudenī krātuve turpinās pildīties un biržas cena noturēsies zem 100 EUR/MWh analītiskā sliekšņa.

Būtība īsumā

• ES gatavo drošības pasākumus pirms 2026./2027. gada apkures sezonas.
• Inčukalna krājumi palīdz reģionam, taču paši par sevi negarantē zemas cenas.
• Nord Pool cena ir tikai viena mājsaimniecības elektrības rēķina daļa.
• Aukstums, bezvējš un gāzes piegāžu traucējumi var palielināt ziemas cenu svārstības.

Trīs rādītāji, kas jāvērtē kopā

Eiropas Komisijas 28. augusta informācija apliecina gatavošanos ziemai, bet tajā nav norādīts ne aktuālais Inčukalna piepildījuma procents, ne Latvijas Nord Pool mēneša vidējā cena. Tādēļ šos skaitļus nevar godīgi aizstāt ar pieņēmumiem.

Aktuālais krātuves stāvoklis ir publicēts Conexus krātuves datos, bet Latvijas cenu zonas stundas un dienas cenas pieejamas Nord Pool tirgus datos. Eiropas regulējuma virziens un informācija par gāzes rezervēm apkopota Eiropas Komisijas enerģētikas sadaļā.

Korektam salīdzinājumam jāizmanto viena valūta, viena Latvijas cenu zona un vienādi kalendārie periodi. Piemēram, 2026. gada augusta vidējā cena jāsalīdzina ar 2025. gada augustu, nevis ar gada vidējo. Pretējā gadījumā sezonāla atšķirība var izskatīties pēc ilgtermiņa tendences.

Kāpēc Inčukalna piepildījums vēl nepasaka rēķina cenu

Lielāks gāzes apjoms krātuvē mazina fiziska deficīta risku un dod iespēju segt patēriņu aukstākās dienās. Tas var slāpēt cenu lēcienus, taču krātuves procents nav tieša nākamā mēneša tarifa prognoze.

Nozīme ir arī tam, par kādu cenu gāze iesūknēta, cik daudz jaudas rezervēts citu valstu vajadzībām un kādi ir piegādes ceļi reģionā. Situāciju var mainīt cauruļvadu vai sašķidrinātās gāzes termināļu traucējumi, kā arī ilgstošs aukstuma vilnis.

ES lēmumi par rezervju līmeni, kopīgu iepirkumu, uzglabāšanas elastību un pieprasījuma samazināšanu var mazināt piegāžu risku. Vienlaikus pārāk stingras prasības piepildīt krātuves konkrētā termiņā var pastiprināt pirkšanu vienā periodā un īslaicīgi celt vairumtirdzniecības cenu.

Ko 100 EUR/MWh nozīmētu elektrības lietotājam

100 EUR/MWh atbilst 0,10 EUR par kWh tikai elektroenerģijas vairumtirdzniecības līmenī. Nord Pool publicētajā cenā nav iekļauts PVN, sadales un pārvades maksājumi, tirgotāja uzcenojums un citi rēķina posteņi.

Dinamiskā līguma lietotājs cenu izmaiņas var sajust ātrāk, īpaši stundās ar lielu pieprasījumu un mazu vēja vai saules ražošanu. Fiksēts tarifs īstermiņā samazina biržas svārstību ietekmi, taču augstāka vairumtirdzniecības cena var parādīties nākamajā līguma piedāvājumā.

Mājsaimniecībām rudenī ir lietderīgi:

• salīdzināt tirgotāju piedāvājumus pēc pilnas kWh cenas, ne tikai biržas komponentes;
• dinamiskā tarifa gadījumā lielāko patēriņu pārcelt uz lētākām stundām;
• pārbaudīt līguma termiņu, izbeigšanas maksu un cenas maiņas nosacījumus;
• sekot gan Inčukalna krājumiem, gan Latvijas Nord Pool mēneša vidējai cenai.

Kā tiks vērtēts rudens cenu slieksnis

Prognozes jautājumā “jā” iznākums iestāsies, ja Latvijas Nord Pool cenu zonas vienkāršais vidējais stundas diennakts tirgus rādītājs no 2026. gada 1. septembra pulksten 00.00 līdz 30. novembra pulksten 23.59 pārsniegs 100 EUR/MWh.

Cena tiks vērtēta eiro par megavatstundu, bez PVN, sadales maksas un tirgotāju uzcenojuma. Ja vidējais būs tieši 100 EUR/MWh vai zemāks, iznākums būs “nē”. Izšķirošais publiskais avots būs Nord Pool Latvijas zonas vēsturiskie diennakts tirgus dati.

“Jā” scenāriju var veicināt auksts un bezvēja rudens, ierobežota ģenerācija vai gāzes cenu kāpums. “Nē” scenāriju atbalstītu pietiekamas rezerves, silts laiks, stabilas piegādes un lielāka atjaunīgās enerģijas izstrāde. Neviens atsevišķs rādītājs šo iznākumu vēl nepierāda.

Avots: Eiropas Komisija