ECB 10. septembra likmju lēmums un Latvijas kredītmaksājumi

Eiropas Centrālās bankas Padome 2026. gada 10. septembrī pieņems nākamo monetārās politikas lēmumu. Tas būs svarīgs Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar mainīgas likmes eiro kredītiem, taču iespējamais ECB likmju samazinājums nenozīmētu automātisku vai tūlītēju ikmēneša maksājuma kritumu. Izšķiroši būs gan EURIBOR tirgus rādītāji, gan katra kredītlīguma noteikumi un likmes pārskatīšanas datums.

Autors: “Mobilais ID” redakcija. Publicēts 2026. gada 8. septembrī.

Prognoze vienā skatā

• Jautājums: vai ECB 10. septembrī samazinās vismaz vienu no trim galvenajām procentu likmēm?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembris, kad paredzēts Padomes monetārās politikas lēmums.
• JĀ: vismaz viena galvenā ECB likme ir zemāka nekā tieši pirms sanāksmes.
• NĒ: neviena likme netiek samazināta — visas paliek nemainīgas vai tiek paaugstināta vismaz viena.
• Rezultātu nosaka ECB publicētais monetārās politikas lēmums.

ECB oficiālajā Padomes sanāksmju kalendārā 2026. gada septembra monetārās politikas lēmums paredzēts 10. septembrī. Līdz lēmuma publicēšanai samazinājums ir iespēja, nevis zināms fakts.

Ko tieši ECB var mainīt 10. septembrī

ECB nosaka trīs galvenās procentu likmes. Tās kopā raksturo eirozonas monetārās politikas nosacījumus, tomēr katrai ir atšķirīga funkcija.

• Noguldījumu iespējas procentu likme attiecas uz banku līdzekļiem, kas uz nakti noguldīti centrālajā bankā.
• Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme attiecas uz regulāru centrālās bankas finansējumu kredītiestādēm pret atbilstošu nodrošinājumu.
• Aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme attiecas uz ļoti īstermiņa finansējumu, ko bankas var saņemt no centrālās bankas.

Prognozes rezultātam nav nepieciešams visu trīs likmju vienāds samazinājums. Pietiek, ja ECB lēmumā kaut viena no tām noteikta zemāk nekā tieši pirms 10. septembra sanāksmes.

Iespējams arī nevienāds lēmums. Ja viena likme tiek samazināta, bet cita paliek nemainīga vai pat tiek paaugstināta, prognozes atbilde tik un tā ir JĀ. Savukārt likmju nemainīšana vai paaugstināšana bez neviena samazinājuma nozīmē NĒ.

ECB likme un EURIBOR nav viens rādītājs

Latvijas kredītņēmējam būtiskākais nošķīrums ir starp ECB administrētajām likmēm un EURIBOR. ECB likmes nosaka centrālā banka, bet EURIBOR ir eiro naudas tirgus etalonlikme ar vairākiem termiņiem, piemēram, trim, sešiem vai divpadsmit mēnešiem.

ECB lēmumi ietekmē tirgus finansējuma cenu un gaidas, tādēļ tie var atspoguļoties EURIBOR. Tomēr starp abiem rādītājiem nav mehāniskas sakritības. EURIBOR var sākt mainīties vēl pirms sanāksmes, ja tirgus dalībnieki gaida noteiktu lēmumu, vai pēc lēmuma reaģēt maz, ja tas jau bijis plaši paredzēts.

Tādēļ apgalvojums “ECB samazināja likmi, tātad rīt samazināsies mans kredītmaksājums” būtu pārāk vienkāršots. Pat tad, ja 10. septembrī tiktu samazinātas visas trīs likmes, konkrēta aizņēmēja maksājumu noteiktu līgumā ierakstītais atsauces indekss un tā nākamā pārskatīšana.

Kad izmaiņas var sasniegt kredīta maksājumu

Mainīgas likmes mājokļa vai uzņēmuma kredīta procentu likme parasti sastāv no atsauces likmes un bankas pievienotās maržas. Atsauces likme var būt, piemēram, noteikta termiņa EURIBOR, bet marža visbiežāk ir līgumā fiksēta vai maināma tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem.

Aizņēmējam līgumā jāpārbauda četri elementi:

• kāds atsauces rādītājs izmantots;
• vai tas ir 3, 6 vai 12 mēnešu EURIBOR, vai cits rādītājs;
• kurā datumā procentu likme tiek pārskatīta;
• kāda bankas marža tiek pieskaitīta atsauces likmei.

Lielai daļai mainīgas likmes aizdevumu neviena no trim ECB likmēm netiek tieši ievietota kredītmaksājuma formulā. Banka izmanto tieši to atsauces likmi, kas nosaukta līgumā. Ja līgumā tomēr ir tieša atsauce uz kādu ECB likmi, jāskatās, kura no trim likmēm norādīta un kā definēts tās piemērošanas datums.

Vienkāršots maksājuma piemērs

Pieņemsim, ka aizdevuma mainīgā likme ir sešu mēnešu EURIBOR plus 1,8 procentpunktu marža. Ja EURIBOR līdz nākamajai pārskatīšanai sarūk par 0,25 procentpunktiem un citi līguma nosacījumi nemainās, kopējā procentu likme arī varētu sarukt par 0,25 procentpunktiem.

Tas ir ilustratīvs piemērs, nevis konkrēta maksājuma prognoze. Faktisko ietaupījumu ietekmē atlikusī pamatsumma, atmaksas termiņš, grafika veids, noapaļošana un precīzais likmes fiksēšanas datums.

Kāpēc iespējams gan JĀ, gan NĒ scenārijs

JĀ scenārijā ECB var secināt, ka eirozonas cenu dinamika un ekonomikas perspektīva ļauj padarīt monetāros nosacījumus mazāk ierobežojošus. Tad vismaz viena no trim galvenajām likmēm 10. septembra lēmumā tiktu noteikta zemāk.

Tomēr tas pats par sevi nepasaka, cik strauji mainīsies EURIBOR. Tirgus rādītājs var būt iepriekš atspoguļojis gaidīto samazinājumu, bet turpmāko virzību var ietekmēt arī ECB vēstījums par nākamajām sanāksmēm.

NĒ scenārijā ECB var atstāt visas likmes nemainīgas, ja Padome uzskata, ka nepieciešama ilgāka novērošana. NĒ rezultāts būtu arī tad, ja vismaz viena likme tiktu paaugstināta, bet neviena netiktu samazināta.

Lēmuma neesamība par samazinājumu nenozīmē, ka EURIBOR noteikti paliks bez pārmaiņām. Naudas tirgus likmes reaģē uz plašāku informāciju un gaidām, tādēļ tās var pārvietoties arī starp ECB sanāksmēm.

Ko lēmums var nozīmēt noguldītājiem

Zemākas centrālās bankas likmes ar laika nobīdi var radīt lejupvērstu spiedienu arī uz banku piedāvātajām termiņnoguldījumu un krājkontu likmēm. Taču komercbanku piedāvājumi nav vienādi un netiek pārskatīti vienā datumā.

Noguldītājam svarīgi salīdzināt ne tikai norādīto gada procentu likmi, bet arī termiņu, naudas izņemšanas nosacījumus, procentu izmaksas kārtību un to, vai likme ir fiksēta uz visu termiņu. Jau noslēgta fiksētas likmes noguldījuma atdevi vēlāk pieņemts ECB lēmums parasti nemaina, ja līgumā nav paredzēts citādi.

Tādējādi iespējamam likmju samazinājumam var būt pretēja ietekme uz divām lasītāju grupām: aizņēmēji var cerēt uz zemākām finansējuma izmaksām, bet noguldītāji — saskarties ar pieticīgāku atdevi no jauniem noguldījumiem.

Kas jāpārbauda pēc ECB paziņojuma

Pirmais pārbaudāmais fakts būs visu trīs galveno likmju jaunie līmeņi ECB 10. septembra lēmumā. Tie jāsalīdzina ar līmeņiem, kas bija spēkā tieši pirms sanāksmes, nevis ar gada sākumu vai agrāku lēmumu.

Pēc tam kredītņēmējam jānošķir centrālās bankas lēmums no sava maksājuma grafika. Praktiski svarīgākais nākamais datums būs līgumā paredzētā EURIBOR vai cita atsauces rādītāja pārskatīšana.

Ja ECB samazinās vismaz vienu galveno likmi, prognoze noslēgsies ar JĀ, taču Latvijas aizņēmēja ieguvums vēl būs jāvērtē pēc EURIBOR un līguma. Ja neviena likme netiks samazināta, prognoze noslēgsies ar NĒ, bet tirgus likmju turpmākā kustība paliks atsevišķs jautājums.

Avots: Eiropas Centrālā banka