Nenoteiktība darbā: Frankla ideja par mazu izvēles soli

Ilgstoša nenoteiktība darbā var radīt sajūtu, ka jāgaida citu lēmumi un pašam nav nekādas ietekmes. Viktora Frankla idejas var palīdzēt uzdot konkrētu pašrefleksijas jautājumu: ko šajā situācijā es tomēr varu izvēlēties vai izdarīt? Tas nav solījums, ka domāšanas maiņa novērsīs problēmu, bet veids, kā pamanīt nākamo praktisko soli.

Ko Frankls rakstīja par jēgas meklējumiem

Austriešu psihiatrs un neirologs Viktors Frankls (1905–1997) izveidoja logoterapiju — psihoterapijas pieeju, kurā būtiska ir cilvēka jēgas meklēšana. Viņa darbos jēga nav vienkārši pozitīva attieksme vai gatava atbilde. Frankls rakstīja par cilvēka attieksmi pret apstākļiem, kurus ne vienmēr iespējams mainīt, un par atbildību, kas saistās ar konkrēto situāciju.

Šīs domas veidojās arī Frankla pieredzes laikā nacistu koncentrācijas nometnēs. To ņemot vērā, ir īpaši svarīgi nepadarīt viņa biogrāfiju par pamācību, ka cilvēkam vienmēr jāspēj pārvarēt ciešanas ar gribasspēku. Frankla darbi nav pierādījums, ka ārēji apstākļi ir mazsvarīgi vai ka katram cilvēkam jebkuros apstākļos ir vienāda rīcības brīvība.

Šajā rakstā viņa ideja izmantota kā pārdomu ietvars, nevis kā skaidrojums tam, kāpēc cilvēkam jāpiedzīvo grūtības. Jēgas meklēšana nenozīmē, ka cilvēkam jāpieņem netaisnīga vai nedroša situācija, vai ka atbildība par tās maiņu gulstas tikai uz viņu. Darba apstākļus un lēmumus bieži nosaka arī citi cilvēki un organizācijas.

Kāpēc šeit nav dots burtisks citāts

Šajā rakstā Frankla ideja izklāstīta parafrāzē, nevis pasniegta kā tiešs citāts. Avotu sarakstā nav norādīts konkrēts grāmatas izdevums un lappuse, pēc kuriem varētu pārbaudīt latvisko tulkojumu. Tāpēc netiek likti pēdiņās bieži atkārtoti teikumi, kuru precīzu formulējumu un tulkojumu šeit nevar pārbaudīt.

Meklējot Frankla domu viņa grāmatās, vērts skatīties uz konkrētā izdevuma tekstu un bibliogrāfiskajām ziņām — autoru, nosaukumu, izdevēju un izdošanas informāciju. Tās palīdz saprast, kuru tekstu un tulkojumu lasītājs pārbauda. Atšķirīgi tulkojumi var mainīt vārdu izvēli, bet īss citāta fragments bez konteksta var radīt iespaidu, ka sarežģīta ideja ir vienkārša formula. Tāpēc šeit saglabāta doma vispārīgā pārstāstā, nevis piedēvēti Franklam nepārbaudīti vārdi.

Nenoteiktība darbā: atdalīt gaidīšanu no savas izvēles

Pieņemsim, ka darbavietā vairākas nedēļas nav skaidrs, vai mainīsies pienākumi vai komandas sastāvs. Darbinieks nevar pats izlemt vadības vietā, un viņam var nebūt iespējas tūlīt aiziet. Šādā brīdī aicinājums “atrast jēgu” var skanēt pārāk plaši vai pat netaisnīgi. Svarīgāk var būt vispirms noskaidrot, kas ir zināms, kas vēl jāgaida un ko cilvēkam šobrīd ļauj viņa apstākļi.

Frankla ideju var izmantot pieticīgāk — nevis kā skaidrojumu, kāpēc situācija notiek, bet kā jautājumu par to, ko cilvēks var izvēlēties pašreizējos apstākļos. Piemēram: “Kuru vienu neskaidrību es varu noskaidrot, un kā es to pajautāšu?” Atbilde var būt īsa saruna ar vadītāju, jautājums par lēmuma termiņu vai savu pašreizējo pienākumu pierakstīšana. Tas var palīdzēt formulēt vajadzību sarunai, taču nenozīmē, ka vadītājs varēs uzreiz sniegt atbildi.

Ja ārēju atbildi vēl nevar saņemt, arī tas ir noderīgi zināt. Tad nākamais solis var būt sagatavot konkrētus jautājumus, vienoties par datumu, kad tēmu pārrunāt atkārtoti, vai apzināt, kādas iespējas būtu pieejamas, ja apstākļi nemainītos. Šie soļi negarantē iznākumu; tie palīdz nošķirt to, ko cilvēks kontrolē, no tā, kas ir citu cilvēku vai organizācijas ziņā.

Viens pārdomu jautājums un mazs solis

Pašrefleksijai var atvēlēt dažas minūtes un pierakstīt atbildes uz trim jautājumiem:

• Kas šajā situācijā šobrīd nav manā kontrolē?
• Ko es tomēr varu pajautāt, izvēlēties vai sagatavot?
• Kāds būtu viens mazs solis, ko varu veikt tuvākajā laikā?

Svarīgi, lai solis būtu konkrēts un samērīgs. “Atrisināt darba situāciju” nav viena darbība; “rīt palūgt vadītājam īsu sarunu par lēmuma termiņu” ir skaidrāks, pārbaudāms solis. Ja arī to šobrīd nav droši vai iespējams darīt, var izvēlēties citu, mazāku rīcību vai vispirms meklēt atbalstu. Pārdomu uzdevums nav piespiest sevi rīkoties, bet palīdzēt ieraudzīt, kādas iespējas konkrētajā brīdī patiešām ir pieejamas.

Pārdomas neaizstāj profesionālu palīdzību

Šis jautājums ir pašrefleksijas paņēmiens, nevis terapija un ne universāls risinājums ciešanām. Tas neaizstāj psihologa vai ārsta palīdzību, ja ir nopietni vai ilgstoši simptomi, krīze vai grūtības ikdienā funkcionēt. Šādā situācijā ir svarīgi vērsties pie atbilstoša speciālista vai neatliekamās palīdzības, ja pastāv tūlītējs apdraudējums.

Frankla ideju var lasīt kā aicinājumu uzmanīgi paskatīties uz konkrēto situāciju un savu ierobežoto izvēles brīvību tajā. Dažreiz no šādas pārdomas izriet darbība; citreiz kļūst skaidrāk, kur vajadzīga cita cilvēka palīdzība.

Avots: Editorial research