Latvijas karogs pie mājas: vēsture un obligātie datumi

Latvijas valsts karogs pie dzīvojamās ēkas obligāti jānovieto četrās valsts svētku un atceres dienās, bet vēl piecās dienās tas jālieto sēru noformējumā. Šis pienākums attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldību ēkām, bet arī uz privātām dzīvojamām ēkām. Karogam jābūt tīram, nebojātam un novietotam cieņpilni.

Autors: Mobilais ID redakcija

Svarīgākais mājas īpašniekam vai apsaimniekotājam:

• parastā noformējumā karogs obligāti jāizkar 1. maijā, 4. maijā, 11. novembrī un 18. novembrī;
• sēru noformējums obligāts piecās likumā noteiktās piemiņas dienās;
• valsts karogu drīkst novietot arī citās dienās;
• izbalējis, saplēsts vai netīrs karogs lietošanai nav piemērots;
• Ministru kabinets var noteikt karoga lietošanu arī citos gadījumos.

Sarkanbaltsarkanais karogs ir Latvijas valstiskuma zīme

Latvijas karogs ir viens no valsts nacionālajiem simboliem līdzās valsts ģerbonim un himnai. Tā krāsu izkārtojums ir lakonisks: tumši sarkanu lauku horizontāli sadala šaurāka balta josla. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2, bet sarkanās un baltās joslas savstarpējā attiecība ir 2:1:2.

Sarkanbaltsarkanās krāsas Latvijas vēstures avotos parādās jau viduslaikos. Atsauce uz karogu saistīta ar 13. gadsimta Atskaņu hronikas aprakstu par karavīriem no Cēsīm, kuri devušies kaujā zem sarkana karoga ar baltu joslu. Šis apraksts ir nozīmīgs simboliskās vēstures avots, taču tas pats par sevi nepierāda mūsdienu karoga nepārtrauktu lietošanu kopš viduslaikiem.

Nacionālās atmodas laikā sarkanbaltsarkanās krāsas ieguva mūsdienīgu politisku un kultūras nozīmi. Veidojoties neatkarīgai Latvijai, karogs kļuva par jaunās valsts redzamāko zīmi. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas tā izskats tika juridiski nostiprināts.

Padomju okupācijas laikā sarkanbaltsarkanā karoga publiska lietošana tika aizliegta. Atmodas gados tas atkal parādījās sabiedriskajos pasākumos un kļuva par neatkarības atjaunošanas kustības simbolu. Mūsdienās tā statusu un lietošanu regulē Latvijas valsts karoga likums.

Kam karogs obligāti jānovieto pie ēkas

Likums nosaka obligātu karoga lietošanu pie publisku personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām. Tādēļ prasība skar valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumus, biedrības, daudzdzīvokļu namus un privātmājas.

Privātmājā par karoga savlaicīgu un atbilstošu novietošanu praktiski rūpējas īpašnieks vai ēkas valdītājs. Daudzdzīvokļu mājā šo uzdevumu parasti organizē pārvaldnieks, apsaimniekotājs vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarota persona.

Obligātie datumi nav aizliegums lietot karogu pārējā laikā. To var novietot pie mājas arī ģimenes svētkos, vietējā pasākumā vai ikdienā, ja tiek ievērotas prasības par karoga izskatu un cieņpilnu lietošanu.

Datumi, kad Latvijas karogs jāizkar obligāti

Tabulā apkopotas Latvijas valsts karoga likumā noteiktās dienas un attiecīgais lietošanas veids.

Decembra piemiņas dienas kalendārais datums mainās katru gadu. 2026. gadā decembra pirmā svētdiena ir 6. decembris.

Likums paredz, ka karogu var būt nepieciešams novietot arī citās Ministru kabineta noteiktās dienās vai valsts mēroga sēru gadījumā. Tādēļ ārkārtēju notikumu laikā jāseko oficiālajiem paziņojumiem.

Sēru noformējums atšķiras no parastās izkāršanas

Pie fasādes karoga kātā novietotam Latvijas valsts karogam sēru noformējumā virs karoga piestiprina melnu lenti. Ja karogs pacelts mastā, to nolaiž pusmastā atbilstoši karoga lietošanas kārtībai. Melnu lenti un nolaišanu pusmastā nevajadzētu patvaļīgi aizstāt ar citu noformējumu.

Sēru noformējums nav dekoratīva izvēle. Tas norāda uz valsts noteiktu piemiņas vai sēru dienu, tāpēc parastā veidā izkārts karogs šajos datumos neatspoguļo prasīto lietošanas formu.

Ja tiek izsludinātas valsts sēras, oficiālajā lēmumā norāda sēru ilgumu un karoga lietošanas laiku. Tas var neiekrist nevienā no regulārajām piemiņas dienām.

Kā pārbaudīt karogu pirms izkāršanas

Karoga cieņpilna lietošana sākas vēl pirms tā ievietošanas turētājā. Tumši sarkanajām joslām jābūt vienmērīgām, baltajai joslai — tīrai, bet audumam — bez plīsumiem, izdilušām malām un citiem būtiskiem bojājumiem.

Pirms obligātās karoga dienas ieteicams:

• pārbaudīt, vai karogs nav izbalējis, notraipīts vai saplēsts;
• pārliecināties, ka kāts, turētājs vai masts ir droši nostiprināts;
• novietot karogu tā, lai tas neskartu zemi, kokus vai citus priekšmetus;
• sēru dienai laikus sagatavot noteikumiem atbilstošu melno lenti;
• daudzdzīvokļu mājā noskaidrot, kurš atbild par karoga izkāršanu.

Nolietotu karogu nevajadzētu izmantot tikai tāpēc, ka obligātais datums jau pienācis. Ja bojājumu nevar novērst, nepieciešams atbilstoša izskata karogs. Precīzas prasības par lietošanu un īpašiem gadījumiem vienmēr pārbaudāmas aktuālajā likuma redakcijā, savukārt karoga vietu valsts simbolikā skaidro arī Valsts prezidenta kanceleja.

Avots: Likumi.lv