Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Autors: Mobilais ID redakcija

26. septembrī atzīmē Eiropas Valodu dienu. Latvijā tā ir iespēja vienlaikus pievērst uzmanību latviešu valodai, iepazīt citas valodas un izmēģināt vienkāršus veidus, kā tās apgūt. Šai dienai nav jābūt lielam skolas pasākumam: arī saruna par ģimenē dzirdētajiem vārdiem vai kopīga dziesmas tulkošana var kļūt par sākumu.

Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs Eiropas Valodu dienas vietnē publicē materiālus, kurus var izmantot skolotāji, skolēni un ģimenes. Dienas jēga nav sacensties, kurš zina visvairāk valodu. Tā aicina pamanīt, kā valodas palīdz cilvēkiem saprast citam citu un kāpēc to mācīšanās nebeidzas līdz ar skolu.

Lasi arī: Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijai

Kā radās Eiropas Valodu diena

Eiropas Valodu dienas saknes ir 2001. gada Eiropas Valodu gadā, ko kopīgi īstenoja Eiropas Padome un Eiropas Savienība. Pēc tā 26. septembris kļuva par ikgadēju iespēju pievērst uzmanību valodu apguvei un Eiropas valodu daudzveidībai. Iniciatīva attiecas uz visu vecumu cilvēkiem, ne tikai uz skolēniem vai valodu skolotājiem.

Eiropas Padome un Eiropas Savienība ir atšķirīgas organizācijas. Eiropas Padome darbojas plašākā Eiropas valstu lokā, un tās Eiropas Moderno valodu centrs piedāvā materiālus Valodu dienai. Eiropas Savienība savukārt īsteno savu daudzvalodības politiku. Runājot par šīs dienas vēsturi, abas organizācijas nevajadzētu sapludināt vienā iestādē.

Valodu daudzveidība ir vairāk nekā oficiālo valodu saraksts. Tā ietver arī reģionālās un mazākumtautību valodas, ģimenēs lietotās valodas un cilvēku prasmi pārslēgties starp valodām dažādās dzīves situācijās. Šī pieredze ne vienmēr ir redzama mācību stundu sarakstā, taču tā ietekmē saziņu darbā, ceļojumos un ikdienā.

Ko daudzvalodība nozīmē Latvijā

Latvijas valodu vides centrā ir latviešu valoda kā valsts valoda. Tai ir īpaša loma valsts pārvaldē, izglītībā un sabiedriskajā saziņā. Eiropas Valodu diena šo statusu nemaina. Valsts valodas lietošana un citu valodu apguve ir atšķirīgi jautājumi, kurus var apspriest vienlaikus un precīzi.

Latvijā cilvēki līdzās latviešu valodai dzird un lieto arī citas valodas. Daļai tās ir ģimenes valodas, citi tās mācās skolā, studijās vai darbā. Svešvalodas prasme var palīdzēt lasīt informāciju tās oriģinālvalodā, sazināties ar cilvēkiem ārpus Latvijas un labāk saprast atšķirīgu kultūras pieredzi. Tā pati par sevi neko neatņem latviešu valodas nozīmei.

Svarīga ir arī attieksme pret cilvēku, kurš valodu vēl tikai mācās. Kļūdas ir normāla mācīšanās daļa. Saruna izdodas labāk, ja runātāji dod laiku atrast vārdu, pajautā, vai doma saprasta, un vajadzības gadījumā to pasaka citādi. Šīs prasmes noder gan latviešu valodas, gan jebkuras svešvalodas apguvē.

Daudzvalodību nevajag vērtēt tikai pēc tā, cik valodās cilvēks runā brīvi. Spēja sasveicināties, saprast norādi vai izlasīt īsu tekstu jau ir konkrēta prasme. Savukārt dzimtās vai ģimenes valodas pārzināšana var palīdzēt pamanīt līdzības un atšķirības, apgūstot nākamo valodu.

Ko ģimene var izmēģināt 26. septembrī

Valodu dienai piemērotākā aktivitāte ir tāda, kurā katrs var piedalīties bez priekšzināšanām. Var izvēlēties vienu valodu, kas ģimenei jau ir pazīstama, un vienu, par kuru zināms maz. Mērķis ir izpētīt dažus vārdus un to lietojumu, nevis vienā vakarā apgūt sarunvalodu.

• Izvēlieties ikdienas tēmu, piemēram, ēdienu vai laikapstākļus, un atrodiet piecus vārdus divās valodās. Pārrunājiet, kuri skan līdzīgi un kuri atšķiras.
• Noklausieties īsu dziesmu vai stāstu citā valodā. Mēģiniet noteikt pazīstamus vārdus, pēc tam salīdziniet iespaidu ar tulkojumu.
• Aplūkojiet karti un atrodiet vietas, kur izvēlētā valoda tiek lietota. Viena valoda var skanēt vairākās valstīs, bet vienā valstī var lietot vairākas valodas.
• Palūdziet ģimenes loceklim iemācīt vārdu vai izteicienu valodā, ko viņš zina. Pierakstiet arī situāciju, kurā to būtu pieklājīgi lietot.

Ja mājās bērns aug ar vairākām valodām, aktivitāti var sākt ar viņa pieredzi. Piemēram, vienam priekšmetam var būt dažādi nosaukumi pie vecvecākiem, skolā un draugu lokā. Par tiem var runāt ar interesi, neliekot bērnam izvēlēties vienu „pareizo” ģimenes valodu.

Kā skolā valodu dienu sasaistīt ar mācībām

Skolā Eiropas Valodu diena var būt īss uzdevums vairākos mācību priekšmetos. Ģeogrāfijā skolēni var pētīt valodu izplatību, vēsturē — to, kā mainījušās saites starp Eiropas reģioniem, bet latviešu valodā — salīdzināt aizguvumus un vārdu veidošanu. Svarīgi nošķirt faktus par valodu no pieņēmumiem par cilvēkiem, kuri tajā runā.

Viena praktiska pieeja ir neliels valodu maršruts klasē. Katra grupa izvēlas valodu, atrod uzticamu izrunas piemēru, sagatavo sasveicināšanos un vienu teikumu par to, kur šo valodu lieto. Pārējie var izmēģināt izrunu un uzdot jautājumus. Uzdevumam pietiek ar īsu laiku, ja galvenais ir zinātkāre un precizitāte.

Skolotāji var izmantot arī Eiropas Moderno valodu centra Valodu dienas materiālus, pielāgojot tos skolēnu vecumam un mācību mērķim. Materiāls kļūst vērtīgāks, ja pēc spēles vai uzdevuma klase pārrunā, ko uzzināja par valodas lietojumu, nevis tikai saskaita pareizās atbildes.

26. septembris var būt sākumpunkts ilgākam ieradumam: reizi nedēļā iemācīties vienu noderīgu frāzi, izlasīt īsu tekstu citā valodā vai pamanīt, kā tulkojumā mainās nozīmes nianses. Nākamais solis ir izvēlēties valodu un nelielu, atkārtojamu uzdevumu, ko gribas turpināt arī pēc svētku dienas.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe