Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijai

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Latvijā tā ir iespēja padomāt par pazīstamām izvēlēm: kā ģimenē uzturēt dažādas valodas, kā skolā mācīties vēl vienu valodu un kā darbā sazināties ar cilvēkiem ārpus Latvijas. Dienas vēstījums nav apgūt pēc iespējas vairāk valodu uzreiz, bet ieraudzīt, kā valodas palīdz saprast citam citu.

Kāpēc Eiropas Valodu diena ir 26. septembrī

Eiropas Valodu diena ir Eiropas Padomes iniciatīva, un tās atzīmēšanas datums ir 26. septembris. Tā pievērš uzmanību valodu apguvei un daudzvalodībai. Datums dod kopīgu atskaites punktu sarunai, kas ikdienā turpinās visu gadu — mājās, klasē, darba vietā un publiskajā telpā.

Šīs dienas nozīme nav atkarīga no tā, vai cilvēks brīvi runā vairākās valodās. Vienam tā var būt interese par pirmajiem vārdiem jaunā valodā, citam — vēlme saglabāt ģimenē lietotu valodu, bet vēl citam — vajadzība skaidrāk izteikties valodā, kuru viņš jau izmanto darbā.

Valodu daudzveidība nav tikai skaitlis, ko varētu izteikt ar zināmo valodu sarakstu. Tā redzama arī tajā, kā cilvēki izvēlas vārdus dažādās situācijās: vienā valodā sarunājas ar vecvecākiem, citā lasa mācību materiālus, vēl citā sazinās ar kolēģiem. Katrai no šīm prasmēm var būt sava vieta cilvēka dzīvē.

Ko daudzvalodība nozīmē Latvijas ģimenēs

Latvijā valodu jautājums var būt ļoti personisks. Ģimenē bērns var dzirdēt vienu valodu pie pusdienu galda, citu — sarunā ar radiniekiem, bet latviešu valodu lietot skolā un plašākā sabiedrībā. Šādas pieredzes atšķiras, tāpēc nav vienas shēmas, kas derētu visām ģimenēm.

Latviešu valoda ir būtiska kopīgai saziņai Latvijā. Vienlaikus citas valodas var palīdzēt uzturēt saikni ar tuviniekiem, lasīt literatūru oriģinālvalodā vai iepazīt citas kultūras. Šīs vajadzības nav jāpretstata: ģimene var apzināti rūpēties gan par bērna latviešu valodas prasmēm, gan par valodām, kurās ar viņu runā tuvie cilvēki.

Praktiska izvēle ģimenē ir nevis skaitīt, cik valodās bērns spēj pateikt vienu un to pašu teikumu, bet dot iespēju katru valodu lietot jēgpilni. Kopīga lasīšana, saruna par redzēto vai zvans radiniekam rada iemeslu klausīties un atbildēt. Valodas apguvē šāds iemesls bieži ir svarīgāks par atsevišķu vārdu iegaumēšanu.

Arī pieaugušajiem daudzvalodība var nozīmēt atšķirīgu prasmju līmeni. Cilvēks var labi saprast dzirdēto, bet vēl justies nedroši runājot. Cits var viegli sarunāties, taču lēni lasīt. Tas nav pretrunā ar domu par valodu apguvi visa mūža garumā: prasmes var attīstīt pakāpeniski un atbilstoši tam, kur tās patiešām vajadzīgas.

Kā skolā izvēlēties valodu, ko mācīties

Skolēnam svešvalodas izvēle nav tikai jautājums par to, kura valoda šķiet vieglākā. Nozīme ir interesei, iespējai valodu dzirdēt vai lietot ārpus stundām un mērķim, kas palīdz turpināt mācības. Ja valoda saistās ar grāmatām, mūziku, ceļošanu vai sarunām ar pazīstamiem cilvēkiem, tās apguvei rodas konkrēts pielietojums.

Vecāki var palīdzēt, jautājot, kur bērns izvēlēto valodu varētu izmantot. Atbildei nav jābūt lielam nākotnes plānam. Pietiek ar sasniedzamu mērķi, piemēram, saprast īsu stāstu vai spēt pajautāt ceļu. Mazs mērķis ļauj pamanīt progresu un saprast, kur vēl vajadzīga palīdzība.

Svarīgi arī nošķirt valodas prasmi no atzīmes. Pārbaudes darbs rāda, kā skolēnam veicies noteiktā uzdevumā, savukārt saziņa prasa klausīties, pārjautāt un mēģināt vēlreiz. Kļūdas šajā procesā ir sagaidāmas. Iespēja runāt bez bailēm kļūdīties palīdz izmantot skolā apgūto ārpus klases.

Kā valodas noder darbā un ikdienas saziņā

Darba vidē valoda bieži ir instruments konkrētam uzdevumam: uzrakstīt saprotamu ziņu, izlasīt instrukciju vai vienoties ar kolēģi par nākamo soli. Tāpēc lietderīgs mācību mērķis var būt šaurāks par brīvu sarunvalodu visās tēmās. Cilvēks var sākt ar vārdiem un situācijām, kas viņa darbā atkārtojas visbiežāk.

Daudzvalodība var palīdzēt sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem, taču tā prasa arī uzmanību pret sapratni. Ja jautājums ir svarīgs, ar pieklājīgu mājienu vai aptuvenu tulkojumu var nepietikt. Ir vērts pārjautāt, vai abas puses vienādi sapratušas termiņu, norādi vai vienošanos.

Valodu prasmes noder arī ārpus darba. Tās var atvieglot ceļošanu, ļaut sekot dažādiem kultūras avotiem un sarunāties ar cilvēkiem, kuru pieredze atšķiras no paša pieredzes. Taču daudzvalodība sākas ar pieticīgu soli: vēlmi klausīties un noskaidrot, ko otrs patiesībā domājis.

Ja 26. septembris pamudina pamēģināt kaut ko jaunu, var izvēlēties vienu īsu, atkārtojamu darbību: katru dienu izlasīt nelielu tekstu, noklausīties dažas minūtes runas vai pierakstīt vārdus, kas vajadzīgi konkrētai sarunai. Pēc pāris nedēļām būs vieglāk novērtēt, vai izvēlētais veids palīdz un ko mācīties tālāk.

Avots: Eiropas Padome