Degvielas cenas Baltijā: kā salīdzināt nodokļu ietekmi

Degvielas cenu atšķirība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju mājsaimniecības budžetā jāvērtē par visu uzpildes apjomu, nevis tikai par vienu litru. Piecu centu starpība litrā 50 litru uzpildē nozīmē 2,50 eiro, taču brauciens uz attālāku uzpildes staciju šo ietaupījumu var pilnībā iztērēt.

Datu periods un Eiropas Komisijas avots

Salīdzināmu informāciju par ES valstu benzīna un dīzeļdegvielas cenām publicē Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin. Tajā pieejami arī cenu rādītāji ar nodokļiem, kas patērētājam ir būtiskākais lielums.

Datu perioda datums pieejamajā avota aprakstā nav norādīts, tādēļ šeit netiek publicētas skaitliski nepārbaudītas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas cenas. Pirms aktuāla salīdzinājuma jāatver jaunākais biļetena periods un jāizmanto tieši tajā norādītais datums, nevis vietējās uzpildes stacijas cena citā dienā.

Korektam salīdzinājumam visās trijās valstīs jāsakrīt:

• datu periodam;
• degvielas veidam un kvalitātei;
• mērvienībai, piemēram, eiro par litru;
• izvēlei starp cenu ar nodokļiem un cenu bez nodokļiem.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas cenas jāsalīdzina atsevišķi

Benzīna cenu nevar izmantot kā aizstājēju dīzeļdegvielas cenas novērtēšanai. Katram degvielas veidam ir sava vairumtirdzniecības cena, nodokļu slogs un tirgus situācija, tādēļ Baltijas valstu secība var atšķirties.

Patērētāja budžetam vispirms jāsalīdzina cena ar nodokļiem. Cena bez nodokļiem palīdz saprast tirgus izmaksu atšķirības, taču tā nav summa, kuru autovadītājs samaksā pie kases.

Ja Latvijas benzīna cenu salīdzina ar Lietuvu, starpība jāaprēķina šādi: Latvijas cena par litru mīnus Lietuvas cena par litru. Tas pats aprēķins atsevišķi jāveic Igaunijai un dīzeļdegvielai. Negatīvs rezultāts nozīmē, ka Latvijā attiecīgā degviela ir lētāka; pozitīvs — dārgāka.

Viena nedēļa neapliecina ilgstošu tendenci. Atšķirību var radīt nodokļi, īslaicīgas vairumtirdzniecības cenu svārstības, tirgotāju akcijas vai atšķirīgs cenu pārneses ātrums katrā valstī.

Ko litra cenas starpība nozīmē pilnai bākai

Uzpildes starpības formula ir vienkārša: litra cenas starpību reizina ar uzpildīto litru skaitu. Ja starpība ir 0,05 eiro litrā, rezultāts ir:

• 40 litru uzpildē — 2,00 eiro;
• 50 litru uzpildē — 2,50 eiro;
• 60 litru uzpildē — 3,00 eiro.

Ja faktiskā starpība ir viens cents litrā, attiecīgās summas ir 0,40, 0,50 un 0,60 eiro. Desmit centu starpība nozīmē jau 4,00, 5,00 un 6,00 eiro. Šie ir aprēķinu piemēri, nevis konkrētās nedēļas Baltijas cenas.

Šādi redzams, kādēļ šķietami ievērojama atšķirība uz cenu stenda ne vienmēr būtiski maina mēneša budžetu. Jāņem vērā arī tas, cik bieži automobilis tiek uzpildīts un vai vadītājs tik un tā dodas attiecīgajā virzienā.

Gala cenu veido nodokļi un tirgus izmaksas

Cena ar nodokļiem ietver akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Akcīze parasti ir noteikta konkrētam degvielas daudzumam, savukārt PVN tiek piemērots ar nodokli apliekamajai vērtībai. Tādēļ nodokļu likmju atšķirības var mainīt gala cenu arī tad, ja degvielas cena bez nodokļiem ir līdzīga.

Cenu bez nodokļiem ietekmē naftas produktu vairumtirdzniecības cena, piegādes līgumi, loģistika, uzglabāšana un tirgotāju izmaksas. Nozīme var būt arī valūtas kursam, jo starptautiskajā tirgū nafta un naftas produkti bieži tiek novērtēti ASV dolāros, bet Baltijas patērētāji maksā eiro.

Mazumtirdzniecības cenā jāsedz arī uzpildes staciju uzturēšana, personāls, maksājumu apstrāde un citi darbības izdevumi. Konkurence un īslaicīgas atlaides var radīt atšķirības pat vienas pilsētas robežās.

Brauciens pēc lētākas degvielas jāizrēķina pilnībā

Īpašs brauciens pāri robežai nav vērtējams tikai pēc cenas litrā. No iespējamā ietaupījuma jāatņem papildu ceļa degvielas izmaksas un, ja attiecināms, maksas ceļi vai citi izdevumi.

Piemēram, ja 50 litru uzpildē iespējams ietaupīt 2,50 eiro, bet papildu maršruts patērē degvielu trīs eiro vērtībā, brauciens rada 0,50 eiro papildu izmaksas. Praktiska priekšrocība var rasties tad, ja lētākā stacija atrodas jau plānotajā maršrutā.

Nākamajā salīdzinājumā svarīgākais ir pārbaudīt jaunākā Weekly Oil Bulletin perioda datumu un abiem degvielas veidiem izmantot vienādu mērvienību un nodokļu režīmu.

Avots: Eiropas Komisija