Latvijas deficīts 2026: vai aprīļa dati rādīs vairāk par 3%?

Finanšu ministrija 2026. gada 1. augustā paziņoja, ka Latvijas valdība plāno fiskālo konsolidāciju, lai 2026. gada budžetā ievērotu Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumus. Tas samazina deficīta pārsniegšanas risku, taču iznākumu joprojām var mainīt aizsardzības izdevumi, enerģētikas investīcijas, nodokļu ieņēmumi un parāda apkalpošanas izmaksas. Prognoze būs atvērta līdz 2026. gada 31. decembrim, bet rezultātu noteiks 2027. gada pavasarī publicētie oficiālie dati.

Autors: Mobilais ID redakcija

Svarīgie fakti

• Finanšu ministrija ir apstiprinājusi konsolidācijas plānu, nevis konkrētu gala deficīta rādītāju.
• ES atsauces robeža ir 3% no iekšzemes kopprodukta.
• Aizsardzības, enerģētikas un procentu izdevumi palielina spiedienu uz budžetu.
• Prognozes iznākumu noteiks vispārējās valdības sektora, nevis tikai valsts pamatbudžeta bilance.

Prognozes jautājums un termiņš

Jautājums: vai Latvijas vispārējās valdības sektora 2026. gada deficīts pirmajā 2027. gada pavasara Eurostat paziņojumā pārsniegs 3,0% no IKP?

• Termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• JĀ: oficiālais rādītājs ir lielāks par 3,0% no IKP.
• NĒ: rādītājs ir 3,0% vai mazāks.
• Rezultāta avots: pirmais 2027. gada pavasarī publicētais Eurostat un Latvijas oficiālās statistikas vispārējās valdības sektora rezultāts par 2026. gadu.

Termiņš sakrīt ar pārskata gada beigām. Pēc tā prognozi vairs nemaina, lai vēlāk publiskotie provizoriskie ieņēmumu vai izdevumu dati neietekmētu jau fiksēto vērtējumu. Pašu atbildi varēs noteikt tikai tad, kad būs aprēķināta pilna gada bilance pēc Eiropas statistikas metodoloģijas.

Finanšu ministrijas signāls mazina risku, bet negarantē rezultātu

Finanšu ministrijas budžeta prognožu lapā 1. augustā publiskotā informācija apstiprina valdības nodomu īstenot fiskālo konsolidāciju. Praktiski tas var nozīmēt izdevumu pārskatīšanu, jaunu prioritāšu finansēšanu ar pārdalēm vai papildu ieņēmumu pasākumus.

Tomēr šis publiskais signāls pats par sevi nenosaka, kāds būs gala deficīts procentos no IKP. Budžeta plāns ir aplēse, bet gada rezultātā tiek iekļauta faktiskā nodokļu iekasēšana, ministriju un pašvaldību izdevumi, valsts kapitālsabiedrību darījumi un statistiskās korekcijas.

Svarīga ir arī definīcija. Ikdienā par valsts budžetu bieži sauc centrālās valdības ieņēmumus un izdevumus, savukārt ES 3% robežu vērtē visam vispārējās valdības sektoram. Tajā ietilpst arī pašvaldības un citas pie valdības sektora pieskaitītas institūcijas. Tādēļ pamatbudžeta izpilde viena pati prognozi neatrisina.

Aizsardzība un enerģētika veido divus lielākos izdevumu riskus

Aizsardzības finansējuma palielināšana var radīt būtisku papildu slodzi, īpaši tad, ja iepirkumi, infrastruktūras projekti vai avansa maksājumi tiek uzskaitīti jau 2026. gadā. Ietekme uz deficītu būs atkarīga ne tikai no piešķirtās summas, bet arī no faktiskā maksājumu grafika un statistiskās uzskaites.

Līdzīgs jautājums attiecas uz enerģētikas investīcijām. Tīklu stiprināšana, energoapgādes drošība un lieli infrastruktūras projekti var prasīt valsts līdzfinansējumu. Deficīta ietekme ir mazāka, ja izdevumus sedz ES fondi, iepriekš izveidotas rezerves vai pārdalīts esošais finansējums. Tā pieaug, ja nepieciešami jauni, ar ieņēmumiem nesegti tēriņi.

ES līmenī iespējama elastīgāka attieksme pret atsevišķiem aizsardzības izdevumiem, tomēr tā automātiski neizdzēš izdevumus no statistiskā deficīta. Elastība drīzāk var ietekmēt prasīto korekcijas tempu un institūciju vērtējumu par valsts fiskālo rīcību.

Inflācija var vienlaikus palielināt ieņēmumus un izdevumus

Mērena cenu un algu izaugsme parasti ceļ nominālos nodokļu ieņēmumus. Dārgākas preces palielina pievienotās vērtības nodokļa bāzi, bet lielākas algas var dot vairāk darbaspēka nodokļu. Arī nominālais IKP pieaug, tādēļ nemainīgs deficīts eiro izteiksmē veido mazāku daļu no ekonomikas.

Taču inflācijas ietekme nav vienvirziena. Tā sadārdzina valsts iepirkumus, būvniecību, enerģiju un citus pakalpojumus. Izdevumus var palielināt arī indeksācija, algu spiediens publiskajā sektorā un sociālo maksājumu pārskatīšana. Ja izdevumi cenu kāpumam seko ātrāk par nodokļu ieņēmumiem, deficīts var pasliktināties.

Izšķiroša būs arī ekonomikas reālā izaugsme. Vājāks patēriņš un nodarbinātība var samazināt ieņēmumus pat tad, ja cenas turpina augt. Savukārt spēcīgāks eksports, investīcijas un darba tirgus palielinātu iespēju noturēt deficītu 3% robežās bez krasas izdevumu samazināšanas.

Parāda procenti sašaurina valdības izvēles iespējas

Valsts parāda apkalpošanas izmaksas nepalielinās vienā dienā, jo daļai iepriekš emitēto obligāciju procentu likme ir fiksēta līdz dzēšanai. Spiediens rodas pakāpeniski, pārfinansējot vecās saistības un aizņemoties jaunu izdevumu segšanai.

Ja jaunā aizņemšanās ir dārgāka, procentu maksājumiem jānovirza lielāka budžeta daļa. Šī nauda vairs nav pieejama aizsardzībai, veselības aprūpei, enerģētikas projektiem vai nodokļu samazināšanai. Lielāki procentu izdevumi arī tieši pasliktina vispārējās valdības bilanci.

Veidojas savstarpēja saikne: lielāks deficīts palielina aizņemšanās vajadzību, bet augstākas aizņemšanās izmaksas var vēl vairāk palielināt nākamo gadu deficītu. Tādēļ kredītu tirgus nosacījumi ir būtiski pat tad, ja 2026. gada nodokļu ieņēmumi izpildās atbilstoši plānam.

Deficīts virs 3% nenozīmētu tūlītējas ES sankcijas

3% robežas pārsniegšana būtu nopietns fiskāls signāls, taču tā pati par sevi automātiski neradītu naudas sodu. Eiropas Komisija vērtētu pārsnieguma apmēru, ilgumu, ekonomikas situāciju, ārkārtas izdevumus un Latvijas plānu bilances uzlabošanai.

Ja tiktu sākta pārmērīga budžeta deficīta procedūra, Latvijai varētu noteikt korekcijas termiņus, regulārāku uzraudzību un prasību ticami samazināt deficītu. Sankciju risks kļūtu aktuālāks tad, ja valsts ilgstoši nepildītu saskaņotos pasākumus, nevis tikai viena statistiskā rādītāja publicēšanas dienā.

Arī kredītreitinga pazemināšana nebūtu automātiska. Reitingu aģentūras parasti vērtē parāda līmeni, ekonomikas izaugsmi, institūciju spēju pieņemt lēmumus un vidēja termiņa fiskālo plānu. Tomēr noturīgs deficīts kopā ar strauji augošu parādu varētu palielināt aizņemšanās izmaksas.

Iedzīvotāji sekas visdrīzāk izjustu caur budžeta izvēlēm. Valdībai varētu nākties atlikt projektus, ierobežot izdevumu pieaugumu, pārskatīt nodokļu atvieglojumus vai meklēt jaunus ieņēmumus. Dārgāka valsts aizņemšanās var ietekmēt arī kopējo finansēšanas vidi, lai gan tā tieši nenosaka mājsaimniecību kredītu likmes.

Ceļš uz JĀ un NĒ iznākumu

Kas varētu novest pie deficīta virs 3%

JĀ iznākums kļūtu ticamāks, ja aizsardzības un enerģētikas izdevumi pārsniegtu plānoto, ekonomikas izaugsme būtu vājāka vai nodokļu ieņēmumi atpaliktu. Risku palielinātu arī straujāki procentu maksājumi, papildu atbalsta programmas un nespēja laikus īstenot konsolidācijas pasākumus.

Deficītu var pasliktināt arī vienreizēji darījumi. Tie var nebūt redzami ikmēneša valsts kases datos, bet vēlāk tikt iekļauti vispārējās valdības sektora aprēķinā. Tādēļ gada nogalē šķietami laba budžeta naudas plūsma vēl negarantē NĒ rezultātu.

Kas varētu noturēt deficītu robežās

NĒ iznākumu atbalstītu pilnīga konsolidācijas īstenošana, spēcīgāki darbaspēka un patēriņa nodokļu ieņēmumi, kā arī lielāks nominālais IKP. Būtiska būtu arī jauno prioritāšu finansēšana ar izdevumu pārdalēm, ES līdzekļiem vai rezervēm, nevis ar papildu aizņemšanos.

Pašlaik drošu virzienu noteikt nevar. Finanšu ministrijas apstiprinātais konsolidācijas nodoms ir arguments par labu deficīta noturēšanai, taču tas vēl nav izpildes rezultāts. Līdz gada beigām svarīgākie signāli būs budžeta grozījumi, nodokļu ieņēmumu izpilde, aizsardzības maksājumu grafiks un jaunākās IKP aplēses.

Kā tiks noteikts gala rezultāts

Prognozi atrisinās pēc pirmā 2027. gada pavasara oficiālā paziņojuma par Latvijas vispārējās valdības sektora 2026. gada bilanci. Ja deficīts būs, piemēram, 3,1% no IKP, atbilde būs JĀ. Ja tas būs tieši 3,0% vai mazāks, atbilde būs NĒ.

Vēlākas statistikas revīzijas rezultātu nemainīs, izņemot nepārprotamas pirmā paziņojuma tehniskas kļūdas tūlītēju labojumu. Līdz publicēšanai mēneša budžeta dati un ministriju prognozes jāuztver kā norādes, nevis kā galīgais Māstrihtas deficīta rādītājs.

Avots: Finanšu ministrija