15. Saeimas vēlēšanas: vai 2026. gadā kāda partija sasniegs 30 mandātus?

Centrālā vēlēšanu komisija 2026. gada 3. oktobrī noteiks 15. Saeimas vēlēšanu rezultātus un 100 mandātu sadalījumu. Jautājums par 30 mandātiem ir būtisks, jo tik liela frakcija iegūtu ievērojamu ietekmi valdības veidošanas sarunās, lai gan ar to vien nepietiktu vairākumam Saeimā. Prognoze noslēdzas vēlēšanu dienā, bet galīgo atbildi noteiks CVK apstiprinātais mandātu sadalījums.

Vai kāds saraksts iegūs vismaz 30 mandātus?

• Prognozes jautājums: vai vismaz viens kandidātu saraksts iegūs 30 vai vairāk mandātus?
• Termiņš: 2026. gada 3. oktobris.
• Atbilde “Jā”: vismaz vienai kandidātu listei CVK gala rezultātos ir vismaz 30 vietas.
• Atbilde “Nē”: neviena liste nesasniedz 30 mandātus.
• Izšķirošais dokuments: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētais 15. Saeimas gala mandātu sadalījums.

Šis ir jautājums par parlamenta sastāvu, nevis par to, kura partija vienkārši iegūs visvairāk balsu. Vadošais saraksts var uzvarēt vēlēšanās, bet palikt zem 30 mandātiem. Savukārt 30 vietu robežas sasniegšana nozīmē, ka saraksta pārsvars mandātu sadalē ir pietiekami liels, lai tas ieņemtu gandrīz trešdaļu no visām Saeimas vietām.

Kāpēc 30 mandāti ir nozīmīgs politisks slieksnis

Saeimā ir 100 deputātu vietas, tādēļ 30 mandāti neveido vairākumu. Valdības apstiprināšanai nepieciešams parlamenta vairākuma atbalsts, un partijai ar 30 mandātiem joprojām būtu jāvienojas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Lasi arī: Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: kas jāpārbauda pirms balsošanas

Tomēr šāds rezultāts būtiski mainītu sākuma pozīcijas pēc vēlēšanām. Lielākai frakcijai var būt plašākas iespējas izvēlēties koalīcijas partnerus, piedalīties sarunās par ministriju sadali un noteikt valdības deklarācijas prioritātes. Tas nenozīmē automātisku tiesību vadīt valdību: izšķiroša paliek politiskā savietojamība, gatavība sadarboties un kopējais balsu skaits, ko potenciālie partneri spēj nodrošināt Saeimā.

Atšķirība starp 20 un 30 mandātiem tādēļ nav tikai desmit vietu starpība. Tā var noteikt, vai lielākajai frakcijai nepieciešams veidot plašāku partneru loku vai arī tai ir lielāka rīcības telpa sarunās. Ja neviena liste nesasniedz 30 vietas, tas var liecināt par sadrumstalotāku mandātu sadalījumu un sarežģītāku ceļu līdz valdības vienošanās panākšanai.

Kā balsis pārvēršas mandātos piecos apgabalos

Saeimas vēlēšanas notiek piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Katram apgabalam ir noteikts deputātu vietu skaits, kas saistīts ar balsstiesīgo pilsoņu skaitu.

Vēlētāji balso par kandidātu sarakstu savā apgabalā un var izdarīt atzīmes par atsevišķiem kandidātiem. Šīs atzīmes ietekmē kandidātu secību sarakstā, bet vispirms jānoskaidro, cik vietu iegūst katra kandidātu liste.

Tādēļ valsts mērogā līdzīgs atbalsts ne vienmēr pārvēršas vienādā mandātu skaitā. Nozīme ir tam, kā balsis sadalās starp pieciem apgabaliem un cik sarakstu piedalās mandātu sadalē. Mandātu rezultātu nevar droši aizstāt ar vienkāršu procentu salīdzinājumu, jo vēlēšanu rezultāts ir jāvērtē kopā ar apgabalu sadalījumu.

Piecu procentu barjera var mainīt lielākās frakcijas izmēru

Mandātu sadalē piedalās tikai tie kandidātu saraksti, kas visā Latvijā saņēmuši vismaz piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Saraksts, kas paliek zem šīs robežas, mandātus nesaņem.

Šī barjera ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē jautājumu par 30 mandātiem. Ja vairākas listes nedaudz neiekļūst Saeimā, to balsis netiek izmantotas mandātu sadalē starp slieksni pārvarējušajiem sarakstiem. Tas var palielināt lielāko sarakstu mandātu īpatsvaru.

Pretējs efekts iespējams tad, ja piecu procentu slieksni pārvar daudzi politiskie spēki. Tad vietas sadalās plašāk, un vienam sarakstam ir grūtāk sasniegt 30 mandātus. Tāpēc vēlēšanu vakarā jāvēro ne tikai lielākās listes rezultāts, bet arī tas, cik citu sarakstu ir pārvarējuši barjeru.

Kāpēc aptaujas pašas par sevi neatbild uz jautājumu

Sabiedriskās domas aptaujas atspoguļo attieksmi konkrētā periodā, nevis gala vēlēšanu rezultātu. Tās var neatspoguļot vēlētāju aktivitāti, pēdējo nedēļu lēmumus, reģionālās atšķirības vai precīzu to sarakstu skaitu, kuri pārvarēs piecu procentu barjeru.

Tāpēc procentuāls pārsvars aptaujā nav tiešs pierādījums, ka kandidātu saraksts iegūs 30 mandātus. Lai sasniegtu šo robežu, nepieciešams ne tikai pietiekami liels balsu īpatsvars, bet arī tāds balsu sadalījums pa apgabaliem un starp konkurējošām listēm, kas pārvēršas vismaz 30 vietās.

Nenoteiktība līdz gala rezultātu apstiprināšanai attiecas tieši uz mandātu skaitu. Provizoriskie skaitļi vēlēšanu vakarā var rādīt politisko virzienu, tomēr tie vēl nav galīgā atbilde uz prognozes jautājumu.

Kā tiks noteikta atbilde “Jā” vai “Nē”

Atbilde “Jā” būs tad, ja CVK apstiprinātajos gala rezultātos kādai kandidātu listei būs 30, 31 vai vairāk mandātu. Šāds iznākums liecinātu par salīdzinoši koncentrētu vēlētāju atbalstu vienam politiskajam spēkam, pat ja Saeimā iekļūtu arī vairāki citi saraksti.

Atbilde “Nē” būs tad, ja lielākā frakcija paliks pie 29 vai mazāk mandātiem. Tas iespējams arī gadījumā, ja kāda partija iegūst pirmo vietu vēlēšanās, bet mandāti sadalās starp vairākām piecu procentu barjeru pārvarējušām listēm.

Centrālā vēlēšanu komisija ir oficiālais avots Saeimas vēlēšanu rezultātiem un mandātu sadalījumam. Izšķirošs būs CVK publicētais apstiprinātais gala sadalījums pēc balsu apkopošanas un likumā paredzēto procedūru pabeigšanas.

Kam sekot 3. oktobrī

Vēlēšanu vakarā svarīgs būs ne tikai uzvarētāja nosaukums. Lai saprastu, vai 30 mandātu robeža ir sasniedzama, jāvēro lielāko sarakstu savstarpējā starpība, piecu procentu barjeru pārvarējušo listu skaits un mandātu sadalījums Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē.

Šie rādītāji palīdzēs novērtēt, vai veidojas viena skaidri dominējoša frakcija vai Saeima, kurā valdības izveidei būs vajadzīgas plašākas kompromisu sarunas. Galīgais pārbaudes punkts būs CVK publicētais 15. Saeimas apstiprinātais mandātu sadalījums.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija