Vācijas vienotības diena: ko nozīmē 3. oktobris Latvijai

1. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, un Vācija atkal kļuva par vienotu valsti. Tāpēc šis datums ir Vācijas vienotības diena. Latvijas lasītājam tas iezīmē arī laikmetu, kurā strauji mainījās Eiropas politiskā karte, taču Latvijas neatkarības atjaunošanai bija sava gaita un savi izšķirošie datumi.

Kāpēc Vācija atzīmē tieši 3. oktobri

1. gada 9. novembrī atvērās Berlīnes mūris. Tas kļuva par spilgtu Vācijas dalījuma beigu simbolu, tomēr abas Vācijas valstis tajā dienā vēl neapvienojās. Starp mūra atvēršanu un valsts vienotību bija jāpieņem politiski un juridiski lēmumi gan pašā Vācijā, gan sarunās ar valstīm, kurām pēc Otrā pasaules kara bija īpašas tiesības attiecībā uz Vāciju un Berlīni.

Par Vācijas vienotības dienu kļuva 3. oktobris, jo tieši tad 1990. gadā stājās spēkā apvienošanās. Kā skaidro Vācijas federālā valdība, šī diena ir saistīta ar Vācijas atkalapvienošanos. Datuma atšķirība palīdz saprast svarīgu vēstures niansi: mūra krišana pavēra ceļu pārmaiņām, bet vienotas valsts izveide notika vēlāk.

Gadu desmitiem Vācijas dalījums bija viena no redzamākajām Eiropas pēckara kārtības izpausmēm. Rietumvācija un Austrumvācija atradās atšķirīgās politiskās un militārās sistēmās. To apvienošanās tādēļ bija nozīmīga ne tikai vāciešiem: tā mainīja Eiropas politisko karti un kļuva par vienu no skaidrākajām zīmēm, ka aukstā kara laika dalījums zaudē spēku.

No Berlīnes mūra līdz Latvijas neatkarībai: 1989.–1991. gada laika līnija

Šie notikumi risinājās līdzīgā laikā, bet katram bija savs politiskais un juridiskais ceļš.

• 1989. gada 23. augusts: Baltijas ceļā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji apliecina prasību pēc brīvības un pievērš starptautisku uzmanību Baltijas valstu stāvoklim.
• 1989. gada 9. novembris: atveras Berlīnes mūris. Vācijas dalījuma simbols zaudē savu līdzšinējo nozīmi, bet valsts vēl nav apvienota.
• 1990. gada 4. maijs: Latvijas PSR Augstākā padome pieņem deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tajā paredzēts pārejas periods valsts varas atjaunošanai.
• 1990. gada 3. oktobris: notiek Vācijas atkalapvienošanās. Šis datums kļūst par Vācijas valsts svētkiem.
• 1991. gada janvāris: barikāžu laikā cilvēki Latvijā aizstāv neatkarības atjaunošanas procesu un valsts institūcijas.
• 1991. gada 21. augusts: Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, noslēdzot 1990. gada deklarācijā paredzēto pārejas periodu.

Laika līnijā redzams, kāpēc 3. oktobri nevajadzētu saukt par Latvijas neatkarības atjaunošanas datumu. Kad Vācija apvienojās, Latvija jau bija pieņēmusi 4. maija deklarāciju, taču tās neatkarības atjaunošanas process vēl nebija noslēdzies. Vācijā 1990. gada oktobrī tika īstenota divu Vācijas valstu apvienošanās; Latvijā turpinājās pirms okupācijas pastāvējušās valsts neatkarības atjaunošana. Pēc neatkarības atjaunošanas nozīmīgs kļuva arī Latvijas diplomātiskais ceļš.

Ko Vācijas apvienošanās mainīja Eiropā

Vienotas Vācijas izveide nozīmēja, ka viens no būtiskākajiem pēckara Eiropas dalījumiem bija pārvarēts. Tā bija konkrēta valsts un tās iedzīvotāju politiska pārmaiņa, kurai vienlaikus bija plašāka starptautiska nozīme. Eiropas valstīm nācās rēķināties ar jaunu situāciju: Vācijas jautājums, kas gadu desmitiem bija saistīts ar kontinenta drošību, tika atrisināts citādi nekā aukstā kara laikā šķita iespējams.

Taču 1989.–1991. gada Eiropas pārmaiņām nebija viena sākuma punkta vai vienas vienkāršas cēloņu ķēdes. Vācijas apvienošanās noritēja līdzās pārmaiņām Padomju Savienībā, sabiedrības kustībām Centrāleiropā un Baltijas valstu neatkarības centieniem. Šie procesi cits citu veidoja par daļu no viena vēsturiska laikmeta, bet tie nebija viens un tas pats notikums.

Tas ir svarīgi arī, vērtējot pašu 3. oktobri. Vācijas valsts svētki atgādina par vienotas valsts izveidi pēc gadu desmitiem ilga dalījuma. Eiropas vēsturē datums rāda, cik tālu pārmaiņas bija nonākušas līdz 1990. gada rudenim. Tas tomēr nepasaka, ka tajā pašā brīdī būtu atrisināti visi reģiona jautājumi: Latvijai izšķiroši lēmumi un pārbaudījumi vēl bija priekšā.

Kāpēc Latvijas vēsturē galvenie atskaites punkti ir citi

Latvijas neatkarības atjaunošanu palīdz saprast divi dokumenti: 1990. gada 4. maija deklarācija un 1991. gada 21. augusta konstitucionālais likums. Pirmais pasludināja neatkarības atjaunošanu un noteica pārejas periodu. Otrais noteica Latvijas valstisko statusu pēc augusta notikumiem. Šos dokumentus var lasīt Latvijas tiesību aktu vietnē „Likumi.lv”.

Arī Baltijas ceļam un 1991. gada barikādēm Latvijas vēsturē ir sava nozīme. Baltijas ceļš parādīja plašu sabiedrības atbalstu brīvības prasībai vēl pirms Berlīnes mūra atvēršanas. Barikādes savukārt atgādina, ka pēc 4. maija deklarācijas neatkarības atjaunošana vēl bija jāaizstāv. Tādēļ Latvijas stāstu nevar ievietot tikai starp diviem Vācijas datumiem — 1989. gada novembri un 1990. gada oktobri.

Atzīmējot Vācijas vienotības dienu, noder paturēt prātā abus mērogus. 3. oktobris ir precīzs Vācijas atkalapvienošanās datums un nozīmīgs atskaites punkts Eiropas pārmaiņu vēsturē. Latvijas neatkarības atjaunošanas laika līnijā īpaši jāskatās uz 4. maiju un 21. augustu. Saliekot šos datumus blakus, kļūst redzams, kas 1989.–1991. gadā Eiropā notika vienlaikus un kas katrā valstī noritēja atšķirīgi.

Autors: Mobilais ID redakcija.

Avots: Vācijas federālā valdība