D vitamīns Latvijā: kāpēc ar uzturu vien var nepietikt

D vitamīna pietiekamība Latvijas tumšajā sezonā nav atrisināma tikai ar biežāku zivju vai olu ēšanu. No oktobra līdz aprīlim saules ultravioletais B starojums mūsu platuma grādos parasti nav pietiekams stabilai D vitamīna sintēzei ādā, bet pārtikā tas sastopams salīdzinoši ierobežotā daudzumā. Praktiskākais pirmais solis ir pārrunāt situāciju ar ārstu un veikt asinsanalīzi, nevis pašam izvēlēties uztura bagātinātāja devu.

Pirms jebkādu D vitamīnu saturošu uztura bagātinātāju lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāveic asinsanalīzes. Tas attiecas arī uz preparātiem, kas nopērkami bez receptes, jo vajadzīgā deva ir atkarīga no analīžu rezultātiem, vecuma, veselības stāvokļa, uztura un lietotajām zālēm.

Autors: “Mobilais ID” veselības redakcija. Atjaunināts 2026. gada 30. augustā.

Īsi par svarīgāko

• D vitamīns palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas, kaulu un muskuļu darbību.
• Latvijas tumšajā sezonā sintēze ādā ir ierobežota pat tad, ja regulāri uzturamies ārā.
• Nogurums var būt saistīts ar deficītu, taču tam iespējami arī daudzi citi cēloņi.
• D vitamīna stāvokli parasti vērtē, nosakot 25(OH)D līmeni asinīs.
• Preparāts, tā forma un deva jāizvēlas kopā ar ārstu pēc analīžu izvērtēšanas.

Kāpēc Latvijas saules tumšajā sezonā nepietiek

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas organismā darbojas arī kā hormoniem līdzīga signālviela. Āda to spēj veidot saules UVB starojuma ietekmē, taču šis process ir atkarīgs no saules augstuma, gadalaika, mākoņainības, apģērba, ādas pigmentācijas un ārā pavadītā laika.

Latvijā rudenī un ziemā saule atrodas zemu, tādēļ līdz zemes virsmai nonāk mazāk D vitamīna sintēzei nepieciešamā UVB starojuma. Uzturēšanās gaišā telpā šo procesu neaizstāj, jo parasts logu stikls lielāko daļu UVB starojuma aiztur.

Tas nenozīmē, ka tumšajā sezonā jācenšas sauļoties par katru cenu. Solārijs nav droša D vitamīna iegūšanas metode, un pārmērīga ultravioletā starojuma iedarbība palielina ādas bojājumu risku. Vasarā savukārt jāsaglabā saprātīga aizsardzība pret saules apdegumiem.

D vitamīns atbalsta imunitāti, bet nav līdzeklis pret visām infekcijām

D vitamīna receptori atrodami dažādās organisma šūnās, tostarp imūnsistēmas šūnās. Pietiekams līmenis ir nepieciešams normālai imūnās atbildes darbībai, kaulu mineralizācijai, kalcija vielmaiņai un muskuļu funkcijai.

Tomēr no tā neizriet, ka lielas devas novērš saaukstēšanos vai izārstē infekciju. Uztura bagātinātājs neaizstāj vakcināciju, pilnvērtīgu uzturu, miegu, fiziskās aktivitātes un ārsta nozīmētu ārstēšanu. Vislielākā nozīme deficīta koriģēšanai ir tad, ja nepietiekamība tiešām konstatēta.

Nogurums ne vienmēr nozīmē D vitamīna trūkumu

Zems D vitamīna līmenis var būt viens no faktoriem, kas saistīts ar nogurumu, muskuļu vājumu vai sliktāku pašsajūtu. D vitamīns tomēr nav stimulants, un tā lietošana cilvēkam ar pietiekamu līmeni negarantē vairāk enerģijas.

Līdzīgas sūdzības var izraisīt dzelzs vai B12 vitamīna trūkums, vairogdziedzera darbības traucējumi, miega problēmas, infekcija, stress un citas slimības. Tādēļ noguruma gadījumā svarīga ir ārsta izvērtēta diagnostika, nevis viena rādītāja minēšana.

Kāpēc ar pārtiku vien bieži ir grūti sasniegt pietiekamu līmeni

Nozīmīgākie dabiskie D vitamīna avoti ir treknas zivis, piemēram, lasis, siļķe un skumbrija. Neliels daudzums atrodams arī olu dzeltenumos, aknās un dažās sēnēs. Atsevišķi piena produkti, augu dzērieni, margarīni vai brokastu produkti var būt bagātināti, taču tas vienmēr jāpārbauda marķējumā.

Praktiski uztura avotiem ir vairāki ierobežojumi:

• D vitamīna daudzums dažādos produktos un porcijās būtiski atšķiras;
• treknas zivis ikdienas ēdienkartē neēd visi;
• bagātinātajiem produktiem nav vienāda sastāva;
• īpaši uztura ierobežojumi var samazināt pieejamo avotu skaitu;
• ar pārtiku nevar droši noteikt vai koriģēt jau izveidojušos deficītu.

Zivis, olas un bagātināti produkti joprojām ir vērtīga sabalansēta uztura daļa. Taču ēdienkarte pati par sevi neparāda D vitamīna līmeni asinīs un nepasaka, vai konkrētam cilvēkam nepieciešams preparāts.

Asinsanalīze palīdz izvairīties no minējumiem

D vitamīna nodrošinājumu parasti novērtē ar 25-hidroksivitamīna D jeb 25(OH)D analīzi. Rezultātu nevajadzētu interpretēt atrauti no laboratorijas atsauces intervāla un cilvēka veselības stāvokļa. Robežvērtību un rīcības izvēle var atšķirties atkarībā no klīniskās situācijas.

Īpaši svarīga ārsta konsultācija ir cilvēkiem ar hroniskām nieru, aknu vai gremošanas sistēmas slimībām, uzsūkšanās traucējumiem, osteoporozi vai iepriekš konstatētu deficītu. Individuāla pieeja vajadzīga arī bērniem, grūtniecēm, senioriem un cilvēkiem, kuri regulāri lieto medikamentus.

SPKC publicētie materiāli par veselīgu uzturu un D vitamīnu ir izmantojami kā Latvijas iedzīvotājiem paredzēts vispārīgs orientieris. Tie neaizstāj diagnozi vai individuālu ārsta norādījumu. Aktuālā informācija jāpārbauda SPKC oficiālajā vietnē, jo ieteikumi dažādām iedzīvotāju grupām var atšķirties.

Droša rīcība pirms tumšās sezonas

Pirms uztura bagātinātāja sākšanas sagatavojiet informāciju par jau lietotajiem preparātiem un zālēm. D vitamīns var būt vairākos produktos vienlaikus, tostarp multivitamīnos, zivju eļļā un kombinētos kalcija preparātos, tādēļ iespējama neapzināta kopējās devas palielināšana.

Droša secība ir vienkārša:

1. Pārrunājiet ar ģimenes ārstu veselības stāvokli, uzturu, simptomus un riska faktorus.
2. Veiciet ārsta ieteikto asinsanalīzi un citas pārbaudes, ja tās vajadzīgas noguruma cēloņa noskaidrošanai.
3. Kopā ar ārstu izvēlieties preparāta formu, devu un lietošanas ilgumu, ja papildināšana ir pamatota.
4. Nepievienojiet citus D vitamīnu saturošus produktus, nepārbaudot to kopējo daudzumu.
5. Veiciet atkārtotas analīzes ārsta noteiktajā laikā, nevis patvaļīgi turpiniet sākotnējo devu.

D vitamīns uzkrājas organismā, tādēļ princips “vairāk ir labāk” nav drošs. Pārmērīga lietošana var izraisīt pārāk augstu kalcija līmeni asinīs un kaitēt nierēm. Slikta dūša, izteiktas slāpes, bieža urinēšana, vājums vai apjukums preparāta lietošanas laikā ir iemesls pārtraukt pašārstēšanos un nekavējoties sazināties ar medicīnas speciālistu.

Gatavojoties rudenim, lietderīgākais mērķis nav atrast universālu devu, bet noskaidrot savu sākuma līmeni un saņemt individuālu plānu. Tādējādi iespējams koriģēt reālu nepietiekamību, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas vai pārmērīgas lietošanas.

Avots: Editorial research