8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Atverot Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumus, vienuviet sastopamas dažādu laikmetu grāmatas, laikraksti un citi Latvijas kultūras mantojuma materiāli. Tie atgādina, ka lasīšana nekad nav bijusi tikai burtu atpazīšana. Spēja saprast rakstīto ir noteikusi, kā cilvēks uzzina par likumiem, darbu, veselību un notikumiem sabiedrībā.

8. septembrī UNESCO ik gadu atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu. Organizācija rakstpratību saista ar cilvēktiesībām un sabiedrības attīstību. Mūsdienās šis jēdziens aptver ne vien lasīšanu un rakstīšanu, bet arī spēju izvērtēt līgumus, valsts paziņojumus, medicīniskus skaidrojumus un digitālajos kanālos izplatītu informāciju.

Autors: Mobilais ID redakcija

Rakstītais vārds paplašināja cilvēka iespējas piedalīties sabiedrībā

Vēsturiskā presē rakstītais teksts reizē bija ziņu avots, sabiedrisko paziņojumu vieta un praktisks ceļvedis. Laikrakstos varēja parādīties informācija par saimniecību, izglītību, pārvaldes lēmumiem, satiksmi, cenām vai sabiedrisko dzīvi. Grāmatas savukārt palīdzēja nostiprināt valodu, zināšanas un lasīšanas paradumus.

Tomēr teksta pieejamība pati par sevi vēl nenozīmēja vienlīdzīgu iespēju to izmantot. Lai rakstīts paziņojums kļūtu par praktisku zināšanu avotu, cilvēkam vajadzēja ne tikai pazīt burtus, bet arī saprast vārdu nozīmi, teksta mērķi un apstākļus, kuros tas tapis.

Šī atšķirība ir svarīga arī šodien. Cilvēks var tehniski izlasīt dokumentu, taču nepamanīt tajā pienākumu, termiņu vai izņēmumu. Tāpēc rakstpratība pakāpeniski uztverama kā spēja rīkoties ar informāciju, nevis tikai to skaļi vai klusi izlasīt.

UNESCO rakstpratību saista ar cilvēktiesībām un attīstību

UNESCO Starptautiskās rakstpratības dienas vietnē norādīts, ka šo dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī. Tās centrā ir rakstpratība kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājums.

Šāds skatījums palīdz saprast, kāpēc lasīšanas prasme nav tikai skolas sasniegums. Bez spējas uztvert rakstisku informāciju cilvēkam ir grūtāk izmantot sabiedriskos pakalpojumus, aizstāvēt savas tiesības, novērtēt piedāvājumu nosacījumus un pieņemt pamatotus lēmumus.

Rakstpratība ir saistīta arī ar līdzdalību. Vēlēšanu informācija, pašvaldības paziņojumi, darba līgumi, zāļu lietošanas norādes un banku brīdinājumi lielā mērā tiek nodoti rakstiski. Ja teksts ir sarežģīts vai lasītājam trūkst konteksta, formāli pieejama informācija var palikt praktiski neizmantojama.

Tādēļ atbildība nav jāuzliek tikai lasītājam. Arī iestādēm, uzņēmumiem un medijiem svarīgi rakstīt skaidri, izskaidrot terminus un izcelt informāciju, kas ietekmē cilvēka rīcību.

Mūsdienu rakstpratība sākas pēc teksta izlasīšanas

Digitālajā vidē tekstu ir vairāk, tie izplatās ātrāk un bieži sacenšas par uzmanību. Lietotājam vienā ekrānā var parādīties valsts iestādes paziņojums, drauga ieraksts, reklāma, anonīms apgalvojums un mākslīgi radīts saturs. Visi šie vēstījumi var izskatīties līdzīgi, lai gan to uzticamība būtiski atšķiras.

Tāpēc rakstpratība mūsdienās pārklājas ar medijpratību. Tā ietver prasmi noskaidrot:

• kas ir informācijas autors un publicētājs;
• kad saturs publicēts vai atjaunināts;
• vai apgalvojumu pamato sākotnējais dokuments;
• vai virsraksts atbilst pašam tekstam;
• vai ziņa nemēģina izraisīt steidzamu rīcību ar bailēm vai dusmām.

Šīs pārbaudes nav paredzētas tikai žurnālistiem. Tās var pasargāt no krāpnieciska maksājuma, maldinoša veselības padoma vai neizdevīga līguma.

Līgums jālasa kā saistību kopums

Līgumā izšķiroša nozīme var būt nevis lielākajam virsrakstam, bet rindkopai par automātisku pagarināšanu, papildu maksu, atteikuma kārtību vai personas datu izmantošanu. Praktiska rakstpratība nozīmē pamanīt šādus nosacījumus un lūgt skaidrojumu, ja formulējums nav saprotams.

Tas pats attiecas uz valsts un pašvaldību paziņojumiem. Jānošķir lēmuma pieņemšanas datums, spēkā stāšanās diena, adresātu loks un rīcības termiņš. Viena nepareizi saprasta detaļa var mainīt dokumenta praktisko nozīmi.

Veselības informācijā svarīgs ir avots un konteksts

Veselības tekstos lasītājam jāspēj atšķirt vispārīgu skaidrojumu no individuāla medicīniska ieteikuma. Jāpārbauda, vai informāciju publicējusi atbildīgā iestāde vai ārstniecības organizācija, kā arī tas, vai teksts nav novecojis vai izrauts no cita konteksta.

Rakstpratība šajā situācijā nenozīmē pašam noteikt diagnozi. Tā palīdz formulēt jautājumus, saprast norādes un laikus meklēt profesionālu palīdzību.

Latvijas digitālais mantojums ļauj salīdzināt lasīšanas laikmetus

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskā prese un grāmatas ļauj pētīt, kā agrāk tika izklāstītas ziņas, veidoti sludinājumi un skaidroti sabiedriski jautājumi.

Šos materiālus var izmantot piesardzīgam salīdzinājumam. Meklējot vienu jēdzienu dažādu gadu izdevumos, iespējams vērot valodas, rakstības un tematu maiņu. Jārēķinās, ka senākos avotos var būt atšķirīga pareizrakstība un vārdu lietojums, tādēļ viens mūsdienu meklēšanas vārds ne vienmēr atklās visus saistītos materiālus.

Digitālais arhīvs arī māca avotu kritiku. Atsevišķs laikraksta raksts atspoguļo konkrētu laiku, izdevēju un sabiedrisko vidi, nevis automātiski visu Latvijas iedzīvotāju pieredzi. Lai iegūtu pilnīgāku ainu, noder vairāku izdevumu, datumu un materiālu veidu salīdzināšana.

Svarīgi arī nolasīt apraksta informāciju: izdevuma nosaukumu, datumu, numuru un materiāla vietu krājumā. Bez šī konteksta vēsturisks fragments sociālajos tīklos var iegūt nozīmi, kādas tam sākotnēji nav bijis.

Droša lasīšana ir ikdienas paradumu kopums

Rakstpratība nav vienreiz apgūta prasme. Mainoties dokumentu formām, platformām un manipulācijas paņēmieniem, tā ir regulāri jāizmanto un jāpilnveido.

Pirms rīkoties pēc svarīgas ziņas, ir lietderīgi atrast sākotnējo avotu, pārbaudīt publicēšanas datumu un izlasīt vairāk nekā virsrakstu. Līgumā jāmeklē termiņi, izmaksas un atteikuma nosacījumi. Veselības un drošības jautājumos priekšroka dodama atbildīgo iestāžu aktuālajai informācijai.

Starptautiskā rakstpratības diena atgādina par saikni starp lasīšanu un spēju patstāvīgi piedalīties sabiedrībā. Agrāk būtiski bija piekļūt drukātam vārdam; šodien tikpat svarīgi ir saprast, kas šo tekstu radījis, kādēļ tas publicēts un vai uz tā pamata ir droši rīkoties.

Avots: UNESCO