31. augusts: karaspēka izvešana un Skrundas izņēmums

Autors: Mobilais ID redakcija
Publicēts: 2026. gada 31. augustā

1994. gada 31. augustā tika pabeigta Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas. Tas bija viens no svarīgākajiem Latvijas neatkarības atjaunošanas procesa noslēguma posmiem, tomēr datums nenozīmēja pilnīgi visas Krievijas militārās klātbūtnes tūlītēju izbeigšanos. Skrundas radiolokācijas stacijai bija noteikts atsevišķs darbības un demontāžas režīms.

Šī atšķirība ir būtiska arī šodien. Ar jēdzienu “karaspēka izvešana” parasti saprot regulāro militāro vienību un to bruņojuma aiziešanu, savukārt Skrundas objekta pagaidu statuss izrietēja no atsevišķas Latvijas un Krievijas vienošanās.

Karaspēka aiziešana noslēdza neatkarības atjaunošanas posmu

Latvija 1990. gada 4. maijā pasludināja neatkarības atjaunošanu, bet 1991. gada augustā atjaunotā valsts neatkarība kļuva par politisku un starptautiski atzītu realitāti. Tomēr Latvijas teritorijā joprojām atradās bijušās Padomju Savienības militārās vienības, kuras pēc PSRS sabrukuma pārņēma Krievijas Federācija.

Tādēļ neatkarības atjaunošana nebija tikai jautājums par valsts institūciju izveidi, starptautisko atzīšanu vai Satversmes darbības atjaunošanu. Latvijai vajadzēja panākt arī ārvalsts bruņoto spēku aiziešanu un atgūt faktisku kontroli pār militārajām teritorijām.

Sarunas par izvešanu bija sarežģītas. Tajās bija jāvienojas par militāro vienību, tehnikas un īpašumu izvešanu, kā arī par sociāliem un juridiskiem jautājumiem, tostarp Krievijas militāro pensionāru statusu Latvijā. Vienošanās bija nozīmīgas gan Latvijas drošībai, gan turpmākajai ārpolitiskajai virzībai.

1. gada 30. aprīlī Maskavā Latvija un Krievija parakstīja savstarpēji saistītu vienošanos kopumu. Tas noteica juridisko kārtību, kādā noslēdzama Krievijas bruņoto spēku izvešana, un atsevišķi regulēja Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu darbību.

Ko īsti nozīmēja 1994. gada 31. augusts

1. augusts bija termiņš, līdz kuram bija jāpabeidz Krievijas regulārā karaspēka izvešana no Latvijas. Tādēļ Latvijas vēstures hronoloģijā šo dienu pamatoti atzīmē kā ārvalsts bruņoto spēku izvešanas pabeigšanas datumu.

Tas bija politisks un praktisks robežpunkts. Latvijas teritoriju atstāja militārās vienības, kuru atrašanās valstī nebija savienojama ar pilnībā īstenotu suverenitāti. Vienlaikus sākās agrāk izmantoto militāro teritoriju pārņemšana un to turpmākā pielāgošana civilām vajadzībām.

Tomēr formulējums “tajā dienā aizgāja pēdējais Krievijas karavīrs” būtu pārāk vienkāršots. Skrundā vēl palika personāls, kura klātbūtne bija saistīta ar radiolokācijas stacijas darbību un vēlāk ar tās slēgšanu. Šis izņēmums nebija slepena vienošanās vai karaspēka izvešanas neizpilde — tas bija publiski noteikts pārejas režīms.

Skrundas stacijai bija atsevišķs pārejas režīms

Skrundas radiolokācijas stacija bija daļa no Padomju Savienības agrīnās brīdināšanas sistēmas. Tās uzdevums bija novērot iespējamu ballistisko raķešu kustību plašā reģionā, tādēļ Krievijai objekts pēc PSRS sabrukuma saglabāja militāri stratēģisku nozīmi.

Latvija nepiekrita stacijas pastāvīgai darbībai savā teritorijā. Vienlaikus starpvalstu sarunās tika panākts kompromiss: Krievija drīkstēja ierobežotu laiku turpināt objekta izmantošanu, bet pēc noteiktā termiņa stacija bija jāslēdz un jādemontē.

Vienošanās paredzēja Skrundas radiolokācijas stacijas darbību līdz 1998. gada 31. augustam. Pēc darbības izbeigšanas bija paredzēts demontāžas periods. Tādējādi 1994. gada karaspēka izvešana un Skrundas objekta slēgšana bija viena procesa savstarpēji saistīti, taču juridiski un hronoloģiski atšķirīgi posmi.

Stacijas pagaidu darbība notika starptautiskas uzraudzības apstākļos. Tas Latvijai palīdzēja kontrolēt vienošanās izpildi un mazināja risku, ka pagaidu statuss varētu pārvērsties par nenoteikta ilguma militāru klātbūtni.

Kad 1998. gada 31. augustā radiolokācijas stacija pārtrauca darbību, sākās objekta demontāžas un teritorijas nodošanas noslēguma posms. Pēc demontāžas 1999. gadā Latvija pārņēma teritoriju savā kontrolē. Tikai šajā plašākajā laika nogrieznī var runāt par Skrundas militārā izņēmuma pilnīgu izbeigšanos.

No neatkarības deklarācijas līdz Skrundas slēgšanai

Laika līnija parāda, kāpēc vienu datumu nedrīkst izmantot visa procesa raksturošanai. 1994. gada 31. augusts iezīmēja karaspēka izvešanas pabeigšanu, bet Skrundas stacijas darbības izbeigšanai un objekta demontāžai bija savs grafiks.

31. augusta nozīme Latvijas vēsturiskajā atmiņā

Karaspēka izvešana nostiprināja Latvijas spēju patstāvīgi kontrolēt savu teritoriju un veidot drošības politiku. Tā arī radīja nepieciešamos priekšnoteikumus ciešākai integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Notikuma nozīme nav reducējama uz vienu ceremoniju vai militāro kolonnu aizbraukšanu. Tas bija ilgstošu diplomātisku sarunu, starptautiska atbalsta un praktiskas vienošanos īstenošanas rezultāts. Aiziešanas termiņš kļuva par skaidru apliecinājumu, ka Latvijas valstiskā neatkarība tiek īstenota ne vien juridiski, bet arī savā teritorijā.

Skrundas izņēmums savukārt atgādina, ka vēsturisku pārmaiņu robežšķirtnes ne vienmēr sakrīt vienā dienā. Regulārā karaspēka izvešana, radiolokācijas stacijas pagaidu darbība, tās slēgšana un demontāža bija dažādi viena pēcpadomju pārejas procesa posmi.

Tādēļ precīzākais 31. augusta raksturojums ir šāds: 1994. gadā šajā dienā tika pabeigta Krievijas bruņoto spēku izvešana no Latvijas saskaņā ar starpvalstu vienošanos, bet Skrundas radiolokācijas objektam līdz 1998. gadam saglabājās īpašs un ierobežots režīms.

Avots: Editorial research