1. oktobris: veco ļaužu dienas vēsture un pakalpojumu pieejamība

Starptautisko veco ļaužu dienu atzīmē 1. oktobrī. Tā atgādina, ka cieņa pret vecākiem cilvēkiem izpaužas arī ikdienā: vai viņi var saņemt saprotamu informāciju, pieteikt pakalpojumu un paši pieņemt lēmumus. Latvijā tas ir praktisks jautājums ģimenēm, kurās kādam tuviniekam digitāla veidlapa vai saziņa tikai internetā sagādā grūtības.

Kāpēc par Starptautisko veco ļaužu dienu kļuva 1. oktobris

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 1990. gadā noteica 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu. Tās dienai veltītajā skaidrojumā datums ir saistīts ar uzmanību vecāku cilvēku dzīvei un vietai sabiedrībā. Dienas izveide pati par sevi nepiešķīra jaunus pakalpojumus vai tiesības. Tā deva valstīm, organizācijām un sabiedrībai kopīgu brīdi runāt par jautājumiem, kas jārisina visu gadu.

Šī diena nav tikai pateicības apliecinājums vecākajai paaudzei. Tās jēga kļūst skaidrāka, ja jautā, vai cilvēks var piedalīties sabiedriskajā dzīvē arī tad, ja viņa iespējas atšķiras no jaunāku cilvēku iespējām. Vienam svarīgākais būs pieejams transports, citam — skaidri izstāstīta informācija vai iespēja nokārtot lietu klātienē.

Tāpēc vecumu nevajadzētu uztvert kā vienu pieredzi. Daļa vecāku cilvēku ikdienā droši lieto digitālos pakalpojumus, bet citiem nepieciešama palīdzība. Arī vajadzība pēc palīdzības nenozīmē, ka cilvēks vēlas atdot kādam citam tiesības izlemt viņa vietā.

Ko Latvijā nozīmē pieejama informācija

Latvijā daudzus valsts pakalpojumus var atrast portālā Latvija.gov.lv. Tas ir noderīgs sākumpunkts, meklējot pakalpojuma aprakstu un tā saņemšanas iespējas. Tomēr informācijas atrašana internetā un pakalpojuma izmantošana nav viens un tas pats uzdevums. Cilvēkam var būt vajadzīga palīdzība, lai saprastu, kura iestāde atbild par konkrēto jautājumu, kādi dokumenti nepieciešami un kur vērsties, ja pieteikumu tiešsaistē iesniegt neizdodas.

Praktisks šķērslis var būt pat šķietami vienkāršs paziņojums: tajā norādīta saite un aicinājums aizpildīt veidlapu, bet nav uzreiz saprotams, kā uzdot jautājumu cilvēkam. Citā gadījumā apraksts ir atrodams, taču tajā lietotie iestāžu nosaukumi un termini apgrūtina nākamā soļa izvēli. Šādas situācijas var skart jebkura vecuma cilvēku, bet vecākam ģimenes loceklim tās var kļūt par iemeslu atlikt vajadzīgu lietu.

Pieejamība tādēļ ietver vairāk nekā pogu, kas darbojas. Svarīgi, lai norādes būtu salasāmas un saprotamas, lai cilvēks zinātu, kur saņemt atbildi, un lai viņam būtu skaidrs, kādas saņemšanas iespējas piedāvā konkrētais pakalpojums. Tās atšķiras, tāpēc pirms došanās uz iestādi vai pieteikuma sākšanas ir vērts pārbaudīt tieši attiecīgā pakalpojuma aprakstu.

Kā palīdzēt tuviniekam, saglabājot viņa izvēli

Ja vecākam ģimenes loceklim jānokārto lieta, vispirms ir lietderīgi noskaidrot viņa paša mērķi. Vai viņš vēlas tikai uzzināt, kā rīkoties, pieteikt vizīti vai iesniegt dokumentu? Kad mērķis ir skaidrs, vieglāk atrast pareizo iestādi un nepārvērst vienu jautājumu par virkni nevajadzīgu darbību.

Palīdzēt var vairākos veidos:

• Kopā izlasīt pakalpojuma aprakstu un pierakstīt neskaidros jautājumus.
• Pārbaudīt, vai konkrētajam pakalpojumam ir norādīta saziņa pa tālruni vai klātienes iespēja.
• Izstāstīt katru pieteikuma soli saprotamos vārdos, ļaujot cilvēkam pašam apstiprināt savu izvēli.
• Ja jānodod personas dati vai jāizmanto pilnvarojums, vispirms noskaidrot attiecīgā pakalpojuma prasības.

Šāda palīdzība var prasīt vairāk laika nekā veidlapas aizpildīšana otra cilvēka vietā. Toties viņam paliek skaidrs, kas ir iesniegts, kāda atbilde gaidāma un ko darīt tālāk. Tas ir svarīgi arī tad, ja turpmāk saziņa ar iestādi būs jāveic bez ģimenes locekļa klātbūtnes.

Viena diena kalendārā, jautājums visam gadam

Starptautiskā veco ļaužu diena dod iemeslu pamanīt ikdienas kārtību, kas citādi var šķist pašsaprotama. Ja svarīga informācija ir pieejama tikai vienā formā, daļa cilvēku pie tās nonāks ar citu palīdzību vai nenonāks nemaz. Savukārt skaidrs pakalpojuma apraksts un saprotams saziņas veids palīdz saglabāt cilvēka patstāvību.

Ģimenē šo dienu var izmantot vienam konkrētam jautājumam: vai vecākais tuvinieks zina, kur atrast informāciju par viņam vajadzīgo pakalpojumu un kā saņemt palīdzību, ja digitālais ceļš nav ērts? Atbilde atklās vairāk par viņa ikdienas iespējām nekā pieņēmums, ka palīdzība ir vai nav nepieciešama. Ja vajadzība jau ir zināma, nākamais solis ir kopā pārbaudīt attiecīgās iestādes aktuālo pakalpojuma aprakstu un saziņas iespējas.

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācija